Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Pāvela Hafizova mākoņu gleznojumi āra vidē Tallinas ielas kvartālā skatāmi no pagājušā gada rudens. Projekts ir pandēmijas laika auglis, un radās ar mērķi – ļaut cilvēkiem brīvi satikties ar mākslu, kamēr izstāžu zālēs valdīja ierobežojumi.
Divi lielie Pāvela Hafizova darbi uzgleznoti uz ēkas sienas un ir nemainīgi, kamēr viens no darbiem katru mēnesi mainās.
Nesen autors izlicis februāra darbu, kas izvērties pavisam citāds nekā sākotnēji iecerēts, jo mākoņu gleznojums tajā pārtapis skarbā pretkara vēstījumā. "Jūs ziniet, lieta ir tāda, ka es kā mākslinieks pēdējos gados esmu vispār norobežojies no politiskiem notikumiem, viss, kas mani interesēja, bija mana ģimene un māksla, visam pārējam man īsti nebija laika," stāsta mākslinieks. "Bet šie notikumi, šis karš priekš manis ir tik liels šoks, ka es sapratu, ka man jāpauž savs viedoklis arī caur mākslu, un principā tā ir pirmā reize, kad es uz saviem mākoņiem, kas priekš manis ir sakrāls objekts, kaut ko "bliežu" virsū. Bet tajā brīdī, kad sākās karš, tās sajūtas bija tik stipras, ka es vienkārši paņēmu vienu savu eļļas gleznu ar mākoņiem un tai virsū uzrakstīju "stop war", es pat nezinu, vai tas vairs ir mākslas darbs, tas tagad vairāk varbūt ir antikara plakāts."
Tas bija dažas dienas pēc kara sākuma, kad Pāvels Hafizovs, sajūtot milzu protestu pret notiekošo, paņēma vienu jau gatavu un sev mīļu mākoņu gleznojumu un tam virsū uzrakstīja kliedzošo saukli "Stop war" ar lieliem melniem un sarkaniem burtiem.
Viņš skaidro: "Tajā brīdī tas bija kā tāds upurēšanas akts, es pat nezinu, kā to nosaukt. Tajā brīdī man bija grūti domāt par mākonīšiem un mākoņiem, jo pilnīgi pamainījās tā realitāte. Darbs bija vienkārši atbilstošs tam brīdim un diemžēl turpina būt atbilstošs arī šim brīdim.
Tas ir neaptverami, ka mūsu gadsimtā lido raķetes, cilvēki vērš ieročus viens pret otru, tik lielā mērogā mirst nevainīgi cilvēki, tik daudzu cilvēku dzīve tiek sapostīta."
Pāvels Hafizovs dzimis Sanktpēterburgā, bet kopš sešu gadu vecuma dzīvo Latvijā un ir ieaudzis šeit ar dziļām saknēm un piederības sajūtu, cieņu pret Latvijas vēsturi un kultūru. Viņš uzskata, ka šobrīd mums vismazāk ir vajadzīga cilvēku dalīšana pēc tautībām, kas atkal īpaši aktualizējas, jo ne jau tautība nosaka cilvēka izvēli un attieksmi: "Es esmu krievvalodīgs mākslinieks, kas dzīvo Latvijā, bet būtībā es esmu jau arī latvietis, mana sieva ir latviete, es esmu šeit, strādāju, dzīvoju, mani bērni ir piedzimuši šeit. Mēs kaut kā mēdzam veidot konstrukcijas, ka tu, lūk, esi tāds, jo esi nācis no turienes, bet man šķiet, ka šāda dalīšana ir pilnīgi nepamatota. Vienīgā sfēra, kur cilvēce var dalīties, manuprāt, ir kultūra, jo tas ir interesanti, ar to mēs varam atšķirties, bet nevis ar negatīvu viedokli vienam par otru, tikai balstoties uz ierakstu pasē. Es domāju, ka jāskatās uz darbiem, ko konkrētais cilvēks dara, un tas ir pats svarīgākais."
Baisie notikumi Ukrainā tieši vai netieši ielaužas arī citu mākslinieku daiļradē. Gleznotāja Elga Grīnvalde pirmās dienas gleznot nespēja vispār, līdz visa izjūtu gamma vienā brīdī tomēr izlija uz audekla mākslinieces rokrakstam neraksturīgā skarbā, melnbaltā gleznojumā ar spēcīgu ekspresiju. "Vēsturiski jau tas viss ir bijis. Vienkārši mums ilgu laiku bija tāds nosacīti miera periods, ka mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas pēkšņi var notikt. Bet, lūk, kaut kas smadzenēs cilvēkam sagriežas un notiek," stāsta māksliniece. "Vienkārši mēs taču visu laiku esam ar to saistībā. Nu, tu iespaidojies, tu nevari no tā distancēties. Un man, es nezinu, kāpēc, prasījās to melno uzlikt, un tad tajā melnajā prasījās arī gaismu ielikt. Lai šis darbs paliek no šīm dienām. Es ceru, tāpat kā mēs visi ceram, ka labais uzvarēs, jo savādāk nevar."
Pirmdien pulksten 17.00 protesta akciju pie Krievijas vēstniecības Rīgā rīko Latvijas teātru nozares cilvēki un aicina tai pievienoties arī savus skatītājus un atbalstītājus.
Skatuves mākslinieki pauž pārliecību, ka māksla ir viena no tām sfērām, kas var atjaunot ticību cilvēcībai, sniegt mierinājumu un dot drosmi stāvēt pretī agresijai, kas izlauzusies pasaulē.
Un šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīga būšana visiem kopā, Latvijas sabiedrības vienotība, lai ar visiem mūsu spēkiem pretotos bailēm, neziņai un naidam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
