Mākslinieki Jānis Šneiders un Aija Zariņa nominēti Purvīša balvai

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2019. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi Jāņa Šneidera un Aijas Zariņas darbus, medijus informē Latvijas Nacionālā muzeja pārstāvji.

Balvai nominēta Jāņa Šneidera personālizstāde “Vieta” galerijā “LOOK”, kas norisinājās no 2019. gada 17.oktobra līdz 8. novembrim, un Aijas Zariņas personālizstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, kas bija apskatāma Latvijas Nacionālā muzeja Kupola zālē no pērnā gada 7. decembra līdz 2020. gada 2. februārim.

Jāņa Šneidera personālizstāde “Vieta” galerijā “LOOK”

Nominācijas pamatojums

“Kas ir šī vieta, kas redzama Šneidera gleznās – dekonstruēta, shematiski vienkāršota un vēl arvien tik sarežģīta? Tukša telpa ir ideja. Šneidera izstādē arī vieta top par ideju. Izstāde skatītāju apņem pilnībā. Izmēros nelielie darbi vizuāli ir tik ietilpīgi, ka šķiet – jau tā šaurās galerijas telpas atlikums aizplūst caur tiem, līdz izstāde tev pielipusi kā otra āda. Viss ir saprotams, un nekas nav skaidrs. Gleznās pamanītie šķēršļi, sašķiebušais horizonts, izplūdušais horizonts, stūris, šaurie vārti, mazā ala.. Arhetipiski varētu raisīt nedrošību, tomēr tā nenotiek. Šī vieta ir tik pazīstama, ka visi šķēršļi sen jau zināmi.

Emocionālā tuvība ar Šneidera gleznām ir apbrīnojama, it kā kāda iekšējā navigācija pēkšņi atskaņotu “tu esi sasniedzis savu galamērķi”!

Izstādes iedarbību varētu skaidrot ar darbos izmantoto grizaja tehniku, kas vēsturiski lietota acu apmāna (Trompe-l'œil) glezniecībā, taču, pat sadalot visu Šneidera izstādi sastāvdaļās un tās nosaucot, tik un tā paliks vieta mākslas brīnumam – fiziskās un mentālās telpas vienlaicībai un pašpietiekamībai. Šī ir kvalitāte, kas iepriecina un iedvesmo,” vērtē mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa.

Manuprāt, Šneiders, kura formas un idejas tīrība atklājas arī darbiem dotajos nosaukumos, ir spilgtākais piemērs jaunākās paaudzes māksliniekiem raksturīgajam intriģējošajam domāšanas principam, kas talantīgā izpildījumā spēj akumulēt domas, par kurām galvas lauzījuši aizgājušo gadsimtu mākslinieki un kuras cenšas attēlot laikmeta biedri. Tās ir domas par pašu attēlošanu un attēlojamo. Varbūt par pārspīlēti – par pašas glezniecības vietu un jēgu,” papildina kuratore Elīna Sproģe.

Aijas Zariņas personālizstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” LNMM Kupola zālē

Nominācijas pamatojums

“Aijas Zariņas izstāde pievēršas radīšanai kā vienai no cilvēka dzīves vissvarīgākajām sastāvdaļām. Lai arī izstāde ar lielu vērienu un patosu piesauc tautas gara modināšanas tēmu, atdzimšanu jaunās kvalitātēs, no patērētājiem aicinot kļūt par radītājiem, māksliniecei izdevies radīt glezniecisko telpu, kurā valda svētnīcas sajūta. Aijas Zariņas monumentāli figurālās kompozīcijas organiski apdzīvojušas ārkārtīgi sarežģīto LNMM Kupola zāli, kas, šķiet, viņas izstādē ir ieguvusi garīgu paplašinājumu, un izstādes vispārinātais programmatiskais uzdevums aicināt tautu radīt spēj uzrunāt ļoti personīgi.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Aijas Zariņas spēja ar vienkāršu, ekspresionistisku, lakonisku otas vilcienu padarīt tēlus par zīmēm, iekodējot tajos pārpasaulīgu nozīmi un atļaujot tieši domāšanai šeit kļūt par jaunas pasaules radīšanu,” pamato LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka – Priekule.

“Laikā, kad mēs saskaramies ar pilsoniskās sabiedrības deficītu, savukārt mākslas politiskais aktīvisms tiek saprasts fokusētu aktivitāšu veidā,

Aijas Zariņas “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” ir izaicinošs mēģinājums veidot mākslu, kā apzinātu ideoloģisku platformu, vienlaikus saglabājot tās ambivalento ironiju,”

papildina Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Ances Vilnītes un Elīnas Semanes performance “Māksla ir kā mamma, to nevar izvēlēties” Ances Vilnītes darba “Labdien, es esmu slavenā tēlniece Ance Vilnīte” ietvaros, kas bija iekļauta Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei veltītajā izstādē “Academia” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (17.11.2019.);
  • Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas “Mākslinieku krīzes centrs” galerijā “Low” (4.–31.10.2019.);
  • Kaspara Groševa un Ievas Putniņas izstāde “Resnie rūķi (Ņūdžērsijas ausis)” Rīgas cirka Ziloņu zālē (17.11.–20.12.2019.);
  • Lindas Boļšakovas personālizstāde “Off Spring” galerijā “ALMA” (14.12.2019.–17.01.2020.);
  • Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā (29.08.–02.11.2019.);
  • Jāņa Murovska izstāde “... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (30.11.2019.–26.01.2020.);
  • Ivara Heinrihsona izstāde “Haosa teorija” galerijā “Māksla XO” (28.11.2019.–06.01.2020.)

Eksperti 2019. - 2020. gadā

No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt arī kuratore Elīna Sproģe. Viņa nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu.

Par Purvīša balvu

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti