Kultūras rondo

Klausīšanās vingrinājums jeb "Dirty Deal Teatro" jaunā izrāde "Piederības vingrinājumi"

Kultūras rondo

Serbu dzejnieka Vasko Popas izlase "Vilka ciltsraksti". Stāsta sastādītājs Arvis Viguls

Francijas institūta programma "Fokuss" un mākslas svētki Parīzē

Māksliniekam labvēlīga kopaina. Latvijas vizuālās mākslas kuratori gūst pieredzi Francijā

No 18. līdz 22. oktobrim notika Francijas institūta Parīzē rīkotais programmas “Fokuss” notikums, veltīts vizuālajai mākslai. Līdz ar 11 dažādu valstu kuratoriem uz Parīzi un Bordo devās arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka. Francijā gūts ieskats viņu laikmetīgās mākslas tirgū, institūciju darbībā un mākslinieku atbalstā, kā arī izdevies nodibināt jaunus kontaktus, domājot par starptautiskas sadarbības iespējām nākotnē. 

Ginta Gerharde-Upeniece Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” precizē, ka dalībai programmā “Fokuss” konkursa kārtībā tika izraudzīti 16 kuratori no Beļģijas, Vācijas, Izraēlas, Portugāles, Rumānijas, Polijas, Zviedrijas, Spānijas, Anglijas, Čehijas un Latvijas: “Tas bija brīnišķīgs moments, jo arī tāda komanda izveidojās. Mēs apmainījāmies ar informāciju no tādas ļoti praktiskas līdz profesionālajai par to, kas notiek katrā no šīm valstīm tieši šajā jomā.” Savos iespaidos dalās Māris Čačka: “Protams, “Fokuss” programma vairāk bija orientēta uz notikumiem, kas balstās un virzās laikmetīgās mākslas kontekstā, bet daudzveidīgais privāto fondu un valsts muzeju piedāvājumus bija tik bagāts, ka vēl šodien ir grūti no tā atiet malā, lai pietuvotos tai realitātei, kurā mēs dzīvojam šeit pat, Latvijā.”

“Fokuss” programmā Gerharde-Upeniece pieredzējusi, kā iestādes, muzeji, pulcēšanās jeb mākslas notikumi strādā ar ļoti dažādām auditorijām, māksliniekiem: 

“Mums tika parādīts, kādā veidā gan ar Marsela Dišāna balvu, gan ar fondiem reģionos valsts un reģioni laikmetīgo mākslu iegādājas, kā to glabā un kā veido jaunajiem vārdu,

respektīvi, kā ir iespējams nokļūt apritē. Tas ir ļoti radošs process, protams, atkarīgs no mākslinieka, bet viņam ir iespējas. Mums bija iespēja skatīt arī muzejus, bet mani tiešām fascinēja šis process kā tāds un arī veidi, kā tas ir veidots: ar attieksmēm, dažādiem uzstādījumiem, dažādiem mērķiem šie fondi strādā un katrs ir savādāks, bet tajā pašā laikā kopaina veidojas tāda, ka tā ir ļoti labvēlīga māksliniekam.”  

Kā liecina pieredze Bordo, tā ir iespēja ikkatram, sākot no mazām galerijām, kas veidojas kā kopienas, līdz lielajām institūcijām, piebilst Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs.

Apmeklējot Pārīzes Starptautisko mākslas mesi (Foire internationale d’art contemporain), 

Čačkam izdevies nodibināt kontaktus ar vairākām galerijām, kuru [pārstāvētie] mākslinieki uzrunāja, lai nākotnē realizētu kādu no izstāžu projektiem Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Sadarbības iespējas rastas arī ar kolēģiem no programmas “Fokuss”,

mazliet konkrētāk – ar kuratori no Izraēlas. “Viņa vienu gadu Venēcijas biennālē ir kūrējusi Izraēlas paviljonu, arī plaši strādājusi starptautiski, tai skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas kapacitāte un mākslinieku plejāde, ar kuriem viņa strādā, ir ļoti saistoša un interesanta, ko varētu parādīt šeit. Viņa pati ir dzimusi Kaļiņingradā – tas ir salīdzinoši tuvu, un tā ir vēl viena motivējoša formula, kāpēc viņa labprāt Austrumeiropā gribētu kādu no projektiem nākotnē realizēt,” stāsta Čačka.  

Līdztekus visiem starptautiskajiem kontaktiem, kas veidojās, bijis brīnišķīgi paviesoties pie Parīzē dzīvojošās mākslinieces Barbaras Gailes un sajust latvietības devu, esot svešumā. Starp citu, Gailes personālizstāde “Krāsas” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma līdz 28. novembrim. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt