Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Grāmatizdevēju sarunas ar valdību par 5% PVN likmi turpinās

Kultūras rondo

Grāmatas bērniem: Ineses Zanderes un Māra Runguļa krājumi par kaķiem un zivrbuļiem

Purvīša balvas 2021 kandidāti. Mākslinieka Valda Celma kinētiskās skulptūras

Mākslinieka Valda Celma esības līmeņi kinētiskajās skulptūrās

Šogad Purvīša balva tiks pasniegta jau septīto reizi. Mākslinieks Valdis Celms balvai nominēts par kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) izstādē „Viss reizē zied” 2020. gada augustā – septembrī. Abiem darbiem ir interesanta priekšvēsture – no mākslinieka sākotnējās ieceres līdz pavisam pilnīgai kinētisko skulptūru realizācijai nācies gaidīt gadiem ilgi. Mākslinieks uzsver, ka savos darbos atstāj plašu lauku skatītāja uztverei, netiecoties pēc kādas viennozīmīgas sapratnes. 

„Pozitronu” mākslinieks 1976. gadā veidojis publiskam elektronikas rūpnīcas “Pozitron” priekšpagalmam. Pasūtītāji viņam esot devuši pilnīgu brīvību. Taču sākotnējais projekts, mainoties rūpnīcas vadībai, tā arī palika nerealizēts. Darbs pirmo reizi izgatavots kā pilna mēroga skulptūra RIBOCA2 ietvaros.

“Darba mākslinieciskā ideja, viss tēlainais pienesums ir saglabājies, tas [pat] palicis taustāmāks, pieejamāks. Es pieļauju, ka izstāžu telpā šī ideja strādā labāk. Ārā apstākļos ir pārāk daudz ikdienas sadzīviskuma, kas novērš uzmanību,”

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” vērtē mākslinieks. 

Kinētiskās skulptūras metāla konstrukcija ir veidota no divām sfērām, kuru centrā paslēpts motors izraisa lēnu rotāciju, bet mainīga gaismas programma izgaismo darbu dinamiskos krāsu ornamentos. 

Valda Celma kinētiskā skulptūra “Pozitrons”.

Celms turpina stāstījumu:

“Struktūras harmonija meklējama ļoti intuitīvās lietās un pretēji – ļoti racionālās lietās, skaitļos, struktūrās var slēpties intuitīva, tēlaina, irracionāla būtība.

Tās lietas patiesībā vienmēr runā arī par kaut ko pretēju. Racionālais pēkšņi izkūst – šīs spoguļu plāksnes zaudē materialitāti un kustība pēkšņi nav kustība, bet kaut kas cits, un mēs vairs neesam skatītāji, bet garīgas būtnes, kas lidojam izplatījumā.”

Kinētiskā skulptūra „Dzīvības ritmi” ir vēl senāka, proti, no 60. gadu beigām / 70. gadu sākuma jeb laikiem, kad Celms, strādājot pie diplomdarba, aizrāvās ar telpiskām opārta struktūrām. Viņš atzīmē, ka darbu tolaik tā arī neizdevās realizēt.  

Iespaidīgajā „Dzīvības ritmu” karkasā atrodas caurspīdīgu lenšu slāņi, kuru svītrojums pārklājas, radot muarē efektu. Savienojot optiskās un kinētiskās mākslas aspektus, viena no lentēm atrodas nemitīgā lēnā rotācijā, darba divdimensiju plaknē radot mainīgu ģeometrisku kustību.

“Sarkanais ir Visuma uguns enerģija, zaļais – Visuma dzīvības enerģija. Nu lūk, un starp šīm divām enerģija arī notiek visa kaislību spēle,” darbu komentējot, piebilst mākslinieks. 

Valdis Celms ir pionieris Latvijas kinētiskajā mākslā, virzienā, kas balstīts formā, kustībā un telpas organizācijā.

Viņa darbi, no kuriem daudzi eksistē tikai skiču formā, sasaucas ar konstruktīvistu vizuālo valodu un reprezentē centienus radīt totālu mākslu, kas aptver visus dzīves aspektus. 1978.gadā Valdis Celms bija viens no autoriem nozīmīgajai Rīgas izstādei „Forma. Krāsa. Dinamika”, kur tika izstādīti inovatīvi meklējumi un avangardiski risinājumi kinētiskajā tēlniecībā.

Par saviem nozīmīgākajiem darbiem mākslinieks uzskata 60. gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu, kinētiskos objektus „Rotējošie cilindri”, „Daugava”, „Pozitrons” un kinētisko skulptūru „Bāka”, ir autors galvaspilsētas robežzīmes telpiskajiem burtiem ”Rīga”. Valdis Celms pēta baltu rakstus, praktizē seno baltu kultu un sarakstījis grāmatas „Latvju rakstu zīmes” un „Baltu dievestības pamati”.

Valdis Celms norāda, ka savus darbus būvē, pieļaujot ļoti plašu lauku skatītāja domām, viņu pārdzīvojumiem: “Es nebūt nedomāju, ka jābūt tādai viennozīmīgai sapratnei, jo tās ir struktūras, zīmes – tās ir universālas, darbojas visos esamības līmeņos un katrs cilvēks ar savu pieredzi atrodas kādā no šiem esamības līmeņiem vai pat reizēm vairākos.  [..]

Man liekas, ja ir šī uztveres daudzveidība un iespēja atkārtoti darbu uzlūkojot, no jauna kaut ko tajā ieraudzīt, tas runā par labu mākslas darbam.”

Pandēmijas laikā mākslinieks nodevies sava arhīva un tuvāko ieceru kārtošanai.  

Nobeigumā citāts no kuratores Elīnas Sproģes pausto par Valda Celma kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons”: „Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām mākslinieks savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma”.

Purvīša balvas kandidātu darbu izstāde pašlaik tiek iekārtota un būs skatāma no 4. jūnija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Valda Celma darbi – kinētiskā sienas skulptūra „Dzīvības ritmi” un lielformāta kinētiskā skulptūra „Pozitrons” – atrodas atsevišķās telpās. 

Purvīša balvas kandidāti: 

 

KONTEKSTS:

2021. gada 28. janvārī tika paziņoti astoņi "Purvīša balvas 2021" kandidāti. Balvas laureātu vai laureātus (šoreiz ir vairāki autoru kolektīvi) uzzināsim 11. jūnijā. Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta gleznotājai Maijai Tabakai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt