Galerijā "Māksla XO" atklāta Vācijā dzīvojoša britu mākslinieka Stīvena Vilksa izstāde-performance "Ceļojošie ēzeļi. Veltījums", kur savijas humors un kultūras vēsture no augstākas patiesības meklējumiem līdz mūsdienu realitātei, no indivīda pārdzīvojumiem līdz lielajai politikai, klimata pārmaiņām un gaistošiem mirkļiem.
Mākslinieks Stīvens Vilkss stāsta: "Ēzeļi simbolizē daudz dažādu lietu, tā nav ikdienišķa lieta Eiropā. Protams, Āfrikā vai Austrumos tā joprojām ir lauksaimniecības sastāvdaļa. Bet Eiropā ēzelis ir kļuvis par kolektīvo apziņu. Tas vairāk līdzinās kaut kam, ko ir grūti novērst mūsu prātos, kultūrā, īpaši literatūrā. Man ēzelis saistās ar strādnieku šķiru, kas tiek nostrādināti. Ēzelim kā tēlam ir daudz simbolisko līmeņu. Viņi var izskatīties ļoti stulbi, lai gan ir ļoti inteliģenti dzīvnieki."
Savu pirmo lupatu ēzeli Stīvens Vilkss uzšuva 1999. gadā un deva tam vārdu Baltazars. Kopš tā laika viņa ēzeļi pabijuši Parīzē, Marseļā, Berlīnē, Barselonā, Amsterdamā, Tokijā un vairākās citās vietās, uz Latviju atceļojis pavisam jauns, lai piepildītu vēderu jauniem iespaidiem.
Mākslinieku Stīvenu Vilksu reizēm salīdzina ar laikmetīgu Servantesa varoni, kas cīnās ar mūsdienu netaisnības vējdzirnavām. Tālākajā galerijas zālē novietots "Ēzeļu karuselis" kā alegorija par viduslaiku "Nāves deju".
Tas simbolizē nepārtrauktu kustību. Tas ir balstīts planetārija idejā no 18. gadsimta. Tā ir sistēma, kas simbolizē, kā planētas un kosmoss ir iekārtots. Tā man vienmēr ir asociācija ar ēzeļiem, kas ceļo pa pasauli, tur arī ir nepārtraukta kustība, tajā ir saistība ar viduslaiku "danse macabre". Tajā ir arī kaut kas burlesks, skeleti ir kā lelles.
