“Kad rīkoju izstādes – rīkojusi esmu daudz, precīzu skaitu tagad nevaru nosaukt, taču daudz – man šķiet, ka Ļoņa ir dzīvs, un tas mani silda. Es saprotu, cik viņš ir nozīmīgs, bet sabiedrība, man šķiet, to līdz galam nesaprot. Ļoņa ir novērtēts Daugavpilī, bet valstī – ne. Man ļoti gribētos, lai viņš ieskanētos citā plaknē, viņš to ir pelnījis. Mākslinieki ir jāpopularizē, un es cenšos,” Rus.lsm.lv sacīja Leonīda Baulina atraitne Vanda Baulina.
Pašreizējā retrospektīva apvienojusi darbus, kas radīti dažādos gados un glabājas mākslinieka ģimenes arhīvā. Pēc izstādes kuratores Larisas Kaimiņas teiktā, apskatāmas 16 gleznas un 21 grafika, kā arī daudzas miniatūras un etīdes. Telpā ar vairāku mākslinieka lietu palīdzību radīta atmosfēra, kas nedaudz atgādina viņa Daugavpils darbnīcas auru. “Tās ir Ļoņas plates un viņa palete, nešaubieties,” uzsvēra Vanda Baulina. Īpaši izstādei ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Vladimirs Vatmahters uzņēmis filmu “Leonīda Baulina pasaule”.
“Lūk, jūs jautājat, kurš Ļoņam bijis nozīmīgs no māksliniekiem, filozofiem… Viņš ar daudz ko aizrāvās. Zinu, ka jaunībā viņam bija tuva Ļeva Tolstoja filozofija. Viņam patika simbolisms, patika Vrubels. Vrubela dēļ viņu 60. gadu sākumā izslēdza no Gorkijas mākslas skolas. Starp citu, tā ļoti augstu kotējās mākslinieku vidē. Simbolisms tolaik nebija ieredzēts. Franči Ļoņam patika – Andrē Derēns, Žoržs Braks. Vēlāk, kad viņš mācījās Mākslas akadēmijā Rīgā, sajūsminājās par Konrādu Ubānu un Borisu Bērziņu. Kad sāka nodarboties ar scenogrāfiju, viņu iedvesmoja Māra Ķimele. Viņu vienmēr piesaistīja kaut kas jauns un lielisks. Un viņš viegli visu uzsūca. Ļoņas darbos daudzi saskata Šagāla motīvus, lai gan neatceros, ka viņš būtu īpaši sajūsminājies par Šagālu. Kandinskis viņam patika, Pauls Klē,” skaidroja Vanda Baulina.
Šogad Vanda Baulina jau sarīkojusi divas vīra darbu izstādes – Ilūkstes novada Bebrenē un Krāslavā: “Vēl “Saules skola” man lūdza Ļoņas darbus ekspozīcijai. Bija patīkami, viņš taču tur strādāja. Izstāžu bijis daudz un dažādos gados. Gribu izcelt Nacionālo mākslas muzeju, tas bija 2005. gadā, liela izstāde un gods – tur katru neņem. Bija Saeimā, paldies Aleksejam Vidavskim, lai viņam vieglas smiltis. Maskavas namā, Rēzeknes “Gorā”. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā pirms pāris gadiem bija brīnišķīga izstāde, un asociācijas vadītājs Rafi Haradžanjans spēlēja Gavriļinu, kurš dzimis Vologdā, bet Ļoņa taču arī dzimis Vologdas apgabalā.”
Vanda Baulina nenogurstoši kārto vīra bagāto arhīvu, teic, ka šo darbu tikpat kā esot pabeigusi. “Ko tālāk – nezinu. Protams, izstādes vēl būs.
Jau gadus piecus domāju par grāmatu un par to runāju.
Droši vien velti runāju, laimei patīk klusums. Jāuzraksta. Varbūt uz Ļoņas 80 gadu jubileju uzrakstīšu. Tam vēl jāatrod nauda. Izstādes atklāšana bija tāda… slepena. Kā slepenas laulības. Draugus neuzaicināju, muzikālo programmu atcēlu. Taču reiz šis Covid-19 beigsies un būs īsta atklāšana – ar mūziku, viesiem un konjaku,” apsolīja Vanda Baulina.
Leonīda Baulina darbu izstāde “Genesis” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma līdz 28. februārim.
Leonīds Baulins
Leonīds Baulins (1945–2002) dzimis Krievijā, taču visa viņa apzinīgā dzīve saistīta ar Daugavpili. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, nodarbojies ar glezniecību, grafiku, foto, scenogrāfiju, interjeru un pilsētvides noformēšanu. Bijis pedagogs mākslas skolā un 1992. gadā atdzimušajā “Saules skolā”. Mākslinieka darbi ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Austrijā, Norvēģijā, Polijā. 2005. gadā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāta Leonīda Baulina mākslas zāle. Leonīda Baulina atraitne Vanda Baulina sastādījusi mākslinieka darbu pilnu katalogu un daudz dara, lai popularizētu viņa daiļradi Rīgā un aiz Latvijas robežām.
