Galerijā “Māksla XO” noris “Pārmaiņas”. Mākslinieces Paulas Zariņas-Zēmanes personālizstāde ar šādu nosaukumu atklāj mūžam mainīgo pasauli, kurā viss plūst un mainās, tostarp arī pati gleznotāja.
“Līdz šim man vai nu bija ainavas, ainavveidīgi darbi, vai pēdējā izstāde, kas man bija, bija abstrakta, kur no pazīstamajām ainavām nav ne miņas, tad es beidzot esmu apvienojusi divas savas šķautnes šajā izstādē kopā, es beidzot sajutu, ka tas ir izdarāms,” stāsta māksliniece.
“Aplūkot mākslinieces Paulas Zariņas-Zēmanes jaunāko darbu sēriju “Pārmaiņas” ir kā vērot mākoņu kustības debesīs… dažas no formām šķiet pazīstamas… taču tas ir īslaicīgi – mākoņi virzās tālāk. Attēls bija gaistošs, dzimis iztēlē.” Tā mākslinieces darbus apraksta kurators un rakstnieks Juriāns Benšops no Vācijas.
“Viņš skaisti izteicās, ka vērot manus darbus ir kā iekāpt ātrvilcienā, apsēsties un tad pa logu skatīties, un reflektēt, un iedziļināties savās iekšējās pasaulēs un pārdomās,” teic māksliniece.
Savu gleznu transformācijas procesu māksliniece salīdzina ar marmora atradnēm dabā – dabas padziļinātais skatījums saistīts ar personīgajām uztveres, sajūtu atradnēm.
Viņa stāsta: “Gleznojot visu laiku kaut kas notiek galvā, visādas domas…sākumā viņas ir vienkāršākas, tad abstraktākas, lielākas, filozofiskākas, grūtāk ieliekamas vārdos, un tad notiek tā, ka tu glezno un liec tās domas gleznā… tas mirklis, kad saproti, ka ir, un arī tas mirklis, kad tu pazūdi no pasaules tajā brīdī, kad glezno. Tu esi klātesošs, bet grūti izstāstīt to stāvokli.”
Dziļākajā galerijas “Māksla XO” izstāžu zālē apskatāmas arī mākslinieka Jāņa Šneidera smalkās refleksijas par telpas attēlošanas būtību, uztaustot pasaules tukšuma dramaturģiju.
