Māksliniece Vija Zariņa par savu darbu saka: “Esmu gleznotāja, un man glezniecība kā medijs joprojām ir aktuāla, spēcīga, apveltīta ar noslēpumu un dažreiz pat grūti izskaidrojamu pievilkšanas spēku. Mākslā meklēju interesanto, harmonisko, līdzsvaroto, man skaisto un neparasto vienlaikus. Savā glezniecībā īpašu nozīmi piešķiru ainavai, nevis no dabas nogleznotai, bet dabas inspirētai. Es tās saucu par savu sajūtu ainavām, tām ainavām, kas rodas manā iztēlē un paliek atmiņās. Gleznoju nevis konkrētu vietu, bet konkrētu noskaņu. Dažreiz jāglezno tā, kā nav, lai izskatītos tā, kā ir.
Mirklī, kad es gleznoju, tā man ir vissvarīgākā lieta pasaulē. Tā es domāju un tā es strādāju.”
Vija Zariņa (1961) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Dziesmu svētku simtgade” (1986), papildinājusies profesoru Eduarda Kalniņa un Borisa Bērziņa radošajās darbnīcās un 2000. gadā ieguvusi maģistra grādu. Kopš 2003. gada Vija Zariņa strādā LMA glezniecības katedrā, ir asociētā profesore, un kopš 1987. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Viņas darbi glabājas vairākās kolekcijās, t.sk. Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienībā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Mākslas fonda kolekcijā Maskavā (Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcijā, Tartu mākslas muzejā (Igaunija) un citur.