Kultūras rondo

Dzejas laiks: dzeju lasa LALIGABAI nominētie dzejnieki

Kultūras rondo

Notiks pianistes Jautrītes Putniņas 90. dzimšanas dienas piemiņas koncerts

Tēlnieka Kārļa Jansona devums Latvijas mākslā

Mākslas zinātnieks Aivars Leitis grāmatā stāsta par izcilo tēlnieku Kārli Jansonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Apgāds "Neputns" laidis klajā jaunu izdevumu sērijā "Latvijas mākslas klasika" – mākslas zinātnieka Aivara Leiša grāmatu par izcilo tēlnieku Kārli Jansonu.

"Viņš bija patstāvīgi domājoša personība, viņš nebija tāds, kas īpaši klanītos. Viņa dzīves laiks iekrita laikā, kad nācās visu ko darīt. Viņš to izdarīja ar cieņu. Varbūt negribīgi, bet viņa darbos nejūt, ka tas darīts naudas dēļ vai ar sakostiem zobiem," Kārli Jansonu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" raksturoja grāmatas autors Aivars Leitis.

Tēlnieks Kārlis Jansons (1896–1986) ir vitālu, temperamenta uzspriegotu tēlu autors, kurš darbojies galvenokārt monumentālās un memoriālās skulptūras jomā, radot virkni nozīmīgu pieminekļu vairākās Latvijas pilsētās. Varas maiņu gaitā tie daudzkārt cietuši un iznīcināti, taču izcilākie no tiem – kā Jelgavas atbrīvotājiem veltītais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" (1932) un Latgales Māras monuments Rēzeknē (1939) –, atjaunoti, pateicoties viņa dēla tēlnieka Andreja Jansona pūlēm.

Ideja par grāmatas izveidi pieder Kārļa Jansona mazdēlam tēlniekam Matiasam Jansonam. Viņš vēlējies veidot izdevumu par trim Jansonu paaudzēm tēlniecībā.

Savukārt apgāda "Neputns" vadītāja Laima Slava pārliecinājusi autori, ka tieši Kārlis Jansons pelnījis, lai par viņu veido grāmatu.

Kārļa Jansona memoriālos darbus var sastapt arī daudzās Latvijas kapsētās: paša mākslinieka apkopotajā darbu sarakstā uzskaitīti 36 kapa pieminekļi, 21 no tiem uzstādīts Rīgas Meža kapos. Vērienīgākais un pazīstamākais no tiem ir Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes memoriāls (1935). Strādājis arī stājtēlniecībā, veidojot portretus un sižetiskas figurālas kompozīcijas.

Kārļa Jansona rokrakstā jūtama Mikelandželo un Ogista Rodēna tēlniecisko principu ietekme, viņa tēlniecībai raksturīga patētiska emocionalitāte, spriega atlētisku ķermeņu ekspresija un detalizēta formveide. Mākslinieka ražīgā darbība tēlniecībā aptvēra ilgu laikposmu, un tai veltītas arī daudzas publikācijas, tomēr grāmatas autors atzīst, ka šī izcilā tēlnieka vieta Latvijas mākslas kopainā joprojām nav pietiekami skaidri iezīmēta un novērtēta.

Matiass Jansons atklājis, ka vecaistēvs par saviem skolotājiem uzskatījis Leonardo da Vinči un Mikelandželo.

"Tos viņš uzskatīja ne tikai kā mākslas sajūtu, ko viņš gribētu dod no sevis, bet arī turpināt viņu dzīves stilu, ziedošanos izvēlētā ceļa labā," norādīja Matiass Jansons.

"Vienīgais savā ziņā tāds latviešu tēlniecībā, kurš prot pārliecinoši parādīt apstādinātas dinamiskas kustības mirkli," uzskata Aivars Leitis.

Vērtējot kopīgo un atšķirīgo vectēva Kārļa Jansona, sava tēva tēlnieka Andreja Jansona un paša darbos, Matiass Jansons uzskata, ka kopīgais visu trīs paaudžu mākslinieku darbos varētu būt kustība.

Izdevumā Aivars Leitis centies aptvert ne vien visu Kārļa Jansona radošo mantojumu un pedagoga darbību, bet arī bagātīgo dzimtas vēsturi, kas saistās ar senajām, ģimenei aizvien piederošajām "Siļķu" mājām Gaujas krastā Cēsīs, kur mākslinieks dzīvojis un strādājis visu mūžu, ilgus gadus dodot pajumti arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas studentu vasaras praksēm.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks 27. aprīlī Cēsu Izstāžu namā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti