„Nostaļģijas ir daudz, jo skan Mikimauša radio un krievu popmūzika, kas bērnībā mūs daudz ir pavadījusi, bet tas, protams, nav Sibīrijas aspekts. Tas ir mūsu kopīgās padomju pagātnes aspekts, kas šajā izstādē bez šaubām ir daudz,” stāstot par izstādi, atzīst Šteimane.
Mākslas zinātniece uzskata, ka izstāde piesaista uzmanību ar sociālo problēmu risinājuma naivumu, kāds nav raksturīgs pašmāju māksliniekiem.
Manuprāt, Latvijā tās [sociālās problēmas] nerisinātu tik naivi, tik naivi kičīgā veidā, bet Sibīrijas mākslinieki acīmredzot izvēlas šo ceļu tā,” norāda Šteimane.
Pēc Šteimanes domām izstāde „Uz viļņa” piedāvā mītus par to, kas eiropiešu apziņā ir Sibīrija.
„Lāči, kaut kas visai primitīvs, margināls un eksotisks savā ziņā. Un šos mītus izstāde apmierina lielā mērā,” norāda mākslas eksperte.
Šteimane stāsta, ka sibīriešu puses kurators Vjačeslavs Mizins apsmaidījis latviešus, sakot, ka lēnāki par latviešiem ir tikai igauņi.
Bet tā arī ir. Izstādei aicinātie latviešu mākslinieki ir radījuši darbus, par kuriem mēs nosacīti – tādā sadzīves valodā - varam teikt, ka tie ir lēni, izturēti, uz niansēm balstīti,” stāsta mākslas zinātniece.
Kā piemēru Šteimane min Katrīnas Neiburgas darbu, kurš, pēc Šteimanes domām, ir ļoti smalks, taču, ja runājam par īpašību „lēns”, tad tā ir pilnībā attiecināma uz šo darbu, jo „laiks tiek izstiepts un mūsu apziņa tiek koncentrēta uz ļoti šauru segmentu laikā un telpā”.
„Bet mēs saskatām tur būtiskas atšķirības, un mums šajās mazajās atšķirībās veidojas milzīgs stāsts,” turpina zinātniece.
Izstādes apmeklētājiem Šteimane iesaka nekoncentrēties uz tekstiem un koncepcijām, bet vienkārši staigāt un vienkārši baudīt, jo „aina ir raibu raibā”.
Savukārt par kultūrpolitisku pienesumu mākslas zinātniece uzskata to, ka šī izstāde ir veicinājusi jaunu darbu tapšanu.
Salīdzinot Olgas Černiševas personālizstādi, kas šobrīd aplūkojama Rīgas Mākslas telpas Intro zālē, ar izstādi „Uz viļņa”, kas piepildījusi Lielo izstāžu zāli, Šteimane norāda, ka Černiševas gadījumā varam runāt tikai par mākslu, bet izstādē „Uz viļņa” ir plašāks spektrs – kulturoloģiski un socioloģiski jautājumi, „nostaļģijas segments, ļoti daudz ironijas”.
Manuprāt, tur ir ļoti daudz ironijas, jo tā savienojamība nopietna aspektā ir diskutējama, - kā to latviešu māksliniekus tieši saķēdēt ar saturu, ko piedāvā Sibīrijas mākslinieki,” saka Šteimane.
Pēc mākslas zinātnieces domām, uz cita temperamenta, citas mākslas skolas fona var labi redzēt latviešu mākslas smalkās kvalitātes.
Tā man bija labākā sajūta izstādē, ka patiešām tās latviešu mākslas smalkās lietas ir redzamas,” - tā Šteimane.
Kā iepriekš vēstīts, no 14.jūnija līdz 24.augustam Rīgas Mākslas telpā skatāma Sibīrijas un Latvijas laikmetīgās mākslas kopizstāde "Uz viļņa".
Izstādi "Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla" rīko Laikmetīgās mākslas institūts sadarbībā ar Krievijas valsts laikmetīgā mākslas centra Sibīrijas filiāli.
