Kultūras ziņas

Sāk uzņemt filmu «Pelnu sanatorija»

Kultūras ziņas

LTV Latvijas kods -- filma „Mitrais"

Igauņu laikmetīgā māksla Rīgā

Mākslas telpā atklāj pēdējo gadu plašāko igauņu laikmetīgās mākslas izstādi

Rīgas Mākslas telpā 8.novembrī atklāta Igaunijas mākslinieku grupas jubilejas izstāde "Kursi Koolkond - Kursi skola" - pēdējo gadu laikā Latvijā plašākā igauņu laikmetīgās mākslas izstāde.

Izstādē no 9.novembra līdz 2014.gada 12.janvārim skatāmi deviņu mākslinieku grupas Kursi skola darbi. Izstādes kuratore - Baiba Morkāne.

Grupas māksliniekus vieno 25 gadus ilga sadarbība, katru gadu rīkojot kopizstādes Igaunijā un ārvalstīs. Igaunijā bieži runā, ka mistiskā Kursi skola ir sagrāvusi uz metropoli centrēto mākslas modeli. Ilgu laiku kursieši tika uzskatīti par zināmā mērā trakajiem, kas gadskārtējos Kursi stila almanahos ar māksliniekiem piemītošo parodējošo, brīžiem pat dzēlīgo toni, uzkurināja pretsparu oficiālajai mākslai.

Igauņu mākslinieku grupa tika dibināta 1988.gada 28.aprīlī, kad četri jauni mākslinieki no Tartu Pēters Alliks (Peeter Allik), Alberts Gulks (Albert Gulk), Ilmārs Krūsamē (Ilmar Kruusamäe) un Prīts Pangseps (Priit Pangsepp) apvienojās, lai nostātos opozīcijā Tallinai kā mākslas centram. Grupas nosaukums tika aizgūts no neliela ciemata Kursi, kas atrodas starp Tartu un Tallinu, apmēram 40km no Tartu.

Māksliniekiem ir īpašas attiecības ar šo vietu, jo te ir dzīvojuši Allika, Krūsamee un Pangsepa radinieki. Alliks, Gulks un Pangseps tolaik studēja Tartu Mākslas Koledžā. Grupai aktīvi darbojoties, pievienojās jauni mākslinieki - Marko Meetamms (MarkoMäetamm), ReiuTīrs (ReiuTüür), Imats Sūmanns (ImatSuumann), Prīts Pajos(Priit Pajos) un Killī Suitso (KülliSuitso).

Pirms 25 gadiem, kad radās Kursi skola, grupas dalībnieki publiski ironizēja un dēvēja sevi par provinciāliem māksliniekiem. Mūsdienās no Kursi skolas nāk gan biennāļu mākslinieki, gan valsts mākslas balvu laureāti, gan Igaunijas mākslas institūciju vadītāji un priekšsēdētāji.

„Par spīti nemanāmai saplūšanai ar lielo mākslu, šī grupa joprojām turas kopā, un arī konfrontācija ar oficiālo mākslu ir nedaudz izplūdusi. Saskaņā ar labi zināmo Herberta Rīda apgalvojumu, ka mākslinieku grupas turas kopā aptuveni četrus piecus gadus, kursieši ir pārspējuši visus rekordus. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka te mēs nevaram runāt par skolu tās ierastajā izpratnē. Vai kāds var izskaidrot, kas kopīgs hiperreālistiskajiem Ilmāra Krūsamee (Ilmar Kruusamäe) portretiem ar Alberta Gulka (Albert Gulk) sirreālistiskajiem zīmējumiem, Marko Meetamma (Marko Mäetamm) konceptuālismam un Pētera Allika (Peeter Allik) groteskumam?

Protams, skaidrojumus varēs atrast, no kuriem, šķiet, vienkāršākais ir neatkarīgā, rotaļīgā un asā kursiešu mentalitāte. Viņi visi ir turējušies pretī dažādiem igauņu mākslas meinstrīmiem. Viņu darbus var pazīt pa gabalu. Kursi skola ir ievērojamu personību skola.

Kursi mākslinieki ar savu hiperaktivitāti izstāžu organizēšanā ir pabijuši daudzviet Igaunijā, kā arī tālākās valstīs. Mākslinieku jubilejas izstāde vienā no Rīgas vadošajām galerijām viņiem ir tikpat līdzvērtīgs pasākums kā izstāde vietējā Pūrmani," tā kursiešus un viņu darbus raksturo kritiķis un mākslas zinātnieks Ants Juske. „Kursi ir tālu, bet Tallina ir vēl tālāk".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti