Latvijas mākslinieku darbus vērtēja žūrija, kuras sastāvā darbojās Juris Dambis, Gvido Princis, Agrita Maderniece, Māra Lāce, Aleksejs Naumovs, Helēna Demakova un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Par labākajiem tika atzīti trīs pieteikumi – Ernesta Kļaviņa darbs “Platons un Dēmokrits”, Kates Krolles “Aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem zem zemes gaisma plūst” un Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs “MMXVIII”.
Katrs uzvarētājs saņems naudas prēmiju 1000 eiro.
Projektu konkursa izstādes nosaukums “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” ir aizgūts no vidējās paaudzes latviešu mākslinieka Armanda Zelča mākslas darba, kurš atrodas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļā.
Latviešu literatūras un kultūras kritiķe Anda Baklāne par šo darbu rakstīja, ka ”ļaujot vaļu filozofēšanai, varam sacīt, ka Zelča salocītais, savu asti ķerošais velosipēds simbolizē mūžīgo atgriešanos, cikliskumu. (..) Tas it kā apspēlē tēmu izgudrot jaunu velosipēdu“.
Šo objektu raksturo konstruktīva mākslinieciskā valoda savienojumā ar paradoksus ieraugošu prātu, kuru cita starpā ietekmējuši mūs ieskaujošās virtuālās pasaules nospiedumi.
Uz šo paradoksus un cikliskumu rādošo projekta ideju tika aicināti atsaukties 18 Latvijas mākslinieki, kuriem bija jāiesniedz publiskās mākslas projekti (maketi) mērogā 1:10. Tas nozīmē, ka potenciāli īstenojamā mākslas darbā netiek atspoguļoti situatīvi elementi, kas saistīti ar sociālām vai kādām citām norisēm, bet tiek sagaidīti interesanti, daudznozīmīgi, vispārinoši pieteikumi, kurus iespējams arī realizēt zem klajas debess.
Mākslinieki varēja darboties brīvi, nedomājot par konkrētu vietu pilsētvidē, bet savā maketā atspoguļot ideju, kuru vēlāk iespējams adaptēt pilsētvides apstākļos.
Izstādē apskatāmi Venta Āboltiņa un Anetes Dambrovas, Reiņa un Kristas Dzudzilo, Kristapa Epnera, Ata Jākobsona, Ernesta Kļaviņa, Kates Krolles, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Lauras Prikules, Līgas Spundes, Reiņa Suhanova, Evitas Vasiļjevas un 3/8 (Kristiana Marija Sproģe, Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Rihards Rusmanis) darbi.
