Birutas Baumanes muzejam novēlētās 26 gleznas tapušas dažādos laika posmos un, šķiet, vēl vērtīgākas ar to, ka māksliniece ārkārtīgi mīlējusi savus darbus un viņai bijis grūti no tiem šķirties, dāvināt vai pārdot. Tāds ir arī “Pašportrets naktī” - glezna, kas savulaik kopā ar Latgales cikla darbiem 60.gadu beigās nonākusi izstādē Maskavā, bet kuru autore nav bijusi pierunājama pārdot.
"Šis ir tas slavenais darbs, kurš tā arī nenokļuva Tretjakova galerijā, lai kā viņi zvanīja, rakstīja, lūdza, māksliniece nespēja šķirties no sev kaut kā tik ļoti tuva," stāsta izstādes kuratore Ilze Putniņa.
Muzejā jau esošajām gleznām vitālajā ciklā "Kāzas Latgalē" tagad klāt piepulcējušās divas gleznas – "Saimnieces'' un ''Sievas", kā arī "Lauku muzikants". Tikpat nozīmīgs dāvinājums ir triptihs "Bērnība'', ''Karuselis'' un ''Dzīres beigušās", kas gan hronoloģiski tapis apgrieztā secībā un kam, kā atzīmējusi pati māksliniece, tieši bērnības vēstījumu uzgleznot bijis visgrūtāk.
"Viņa vienmēr sacīja, ka glezniecībā svarīga ir kompozīcija, tas, ka tu gribi caur to redzamo būtni, cilvēku vai notikumu pateikt to neredzamo," klāsta Birutas Baumanes meita māksliniece Laine Kainaize.
Izaugusi pirmskara Latvijā un modernisma stilu mācījusies pie klasiķiem, Baumane prata to turpināt arī tajā, ko sauca par socmodernismu jeb skarbo stilu.
"Kur viņa to krāsu uzlika, tur viņa arī palika, un bija ļoti reta reize, kad viņa mazliet ar lupatiņu paslaucīja prom, bet vispār darbi nāca uzreiz, un es neatceros, ka būtu kāds darbs, kas neiznāca, ko viņa neatzītu, sacītu, ka neveiksme," vērtē Kainaize.
"Tas, ar ko, man liekas, viņa skar cilvēku, kas skatās darbus,
tas ir skarbs godīgums un tai pašā laikā arī tāda romantika, varbūt pat sentiments, bet tas nav tā raudulīgi, bet tur ir tāda smeldze, un tas uzdod jautājumu – vai tu patiesi esi tāds, kā esi, un vai tu patiesi dzīvo?" spriež Putniņa.
Izstāde būs aplūkojama līdz 10.septembrim.
