Zīmēt var iemācīt jebkuru, ja vien viņš to grib un ja spēj atšķirt mājas lielumu no sērkociņkastītes – tā šīs dienas jubilāru, mākslas vēstures klasiķi, izcilu zīmētāju Kārli Miesnieku viņa 130. jubilejā atceras mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
"Ja runā par šīsdienas jubilāru Kārli Miesnieku kā ārkārtīgi spēcīgu personību Latvijas mākslā, tad to izsaka viņa raksturs, viņa vēlēšanās runāties, kontaktēties, jo reti ir tādi mākslinieki, kuri ļoti daudz runā ar saviem audzēkņiem," saka Burāne.
Veikls zīmētājs, kas dokumentējis ļoti daudzas Latvijas kultūrai nozīmīgas personības, un izcils pedagogs. Kārlis Miesnieks vairāk nekā 30 gadus strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā par zīmēšanas pasniedzēju, tas aptver laika periodu no Latvijas pirmās brīvvalsts 20. gadiem līdz 50. gadu vidum padomju laikā.
"Viņš bija ļoti komunikabls un gara auguma, ļoti gara auguma, un ražens vīrs, ar skaļu balsi. Man laimējās viņu satikt divas reizes mājas apstākļos 60.gadu beigās un 1977. gadā," stāsta Burāne. Mākslas zinātniece uzskata, ka Miesnieks ierakstīts Latvijas kultūrā ar savu ārkārtīgi lielo vēlmi uzturēt zīmētprasmi un zīmētmācīšanu jau no mazotnes, par skolu nemaz nerunājot.
"Viņam bija taisnība, es domāju, ka mums Latvijā šobrīd daudzviet iet tā, kā iet, tāpēc ka cilvēki neprot domāt, un viņi neprot domāt tāpēc, ka viņi savā laikā nav mācīti zīmēt, jo zīmēšana ir saprašana," saka Burāne.
Pēdējos mūža gadus mākslinieks Kārlis Miesnieks bija spiests aizvadīt pilnīgā tumsā – liktenis viņam pamazām atņēma acu gaismu.
Ja meistara 130. jubilejas laikā vēlaties redzēt kādu no viņa darba oriģināliem, jādodas uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeju, kura patstāvīgajā ekspozīcijā viņš ierindots pie modernistiem un kur šobrīd aplūkojama tikai viena viņa glezna – "Klusā daba ar manekenu".
