Galerijā "Jēkabs" Rīgā nupat atklāta Kurta Fridrihsona izstāde, kuru nosacīti var sadalīt divās daļās. Tajā ir pārstāvēti agrīnā perioda un mākslinieka mūža nogalē, pēdējos desmit gados tapušie darbi flomāsteru tehnikā. Kurts Fridrihsons ir viens no nedaudziem māksliniekiem, kurš ir ilgstoši strādājis ar šādiem izteiksmes līdzekļiem. Mākslas darbi uz izstādi atceļojuši pat no Zviedrijas.
"Viņš ir viens no nedaudziem latviešu mākslā, kurš ir pārnacionāls un vispār cilvēcisks. Tēli - tie nav konkrēti piesaistīti pie Latvijas, pie kāda konkrēta cilvēka, tie ir tādi filozofiski un garīgās pasaules tēli, kas ir viņa daiļradē. Avots nāk no augšas, ja tā var teikt, viņa iedvesmas avots nāk no garīgās pasaules, nevis mēģinājums pacelt to ikdienišķo garīgajā pasaulē," stāsta mākslas priekšmetu eksperts Jānis Piesis.
Rakstniece Gundega Repše, kura šobrīd raksta scenāriju filmai par mākslinieku, par ieceri saka: "Tas būs ļoti personisks stāsts, es nevaru iedomāties, ka tā ir kāda hrestomātiska filma, kurā es stātu par viņa daiļrades periodiem. Tas tomēr ir caur manām acīm, bet arī caur šodienas acīm, ne tikai kā es viņu kā bērns pirmo riezi ieraudzīju."
"Viņš tiešām ir iedvesmojošs ar to samērojamību, ko mēs sakām, ka mēs dzīvojam brīvībā. Bet kāda īsteni ir gara brīvība, kāds īsteni ir tas gara brīvības mērogs? Es domāju, ka viņš tomēr teiktu, ka tas nav viss, ko mēs te tai sadzīves plānā ņemamies un knosāmies, un rosāmies, ka tas nav viss, ka mēs neredzam citu realitāti un neticam gara pasaules esamībai. Mēģinam noticēt, ja mēs nevaram to izzināt! Man liekas, ka tas viņam deva car pieredzi ļoti daudz spēka, jo visa tā māksla viņa nometņu laiku, tieši tā ir dzīvības maize, nevis tikai mīlestība no mājām caur paciņām ar speķi. Tā ir garīgā maize," norāda Gundega Repše.
Kopš 1932.gada Kurts Fridrihsons ir piedalījies latviešu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, bijušās Padomju Savienības republikās, Eiropā, ASV, Austrālijā un citur. Mākslas galerijā "Jēkabs" mākslinieka darbi būs aplūkojami līdz 28.augustam.
