„Vairākos darbos var atrast kosmismu. Mākslinieki meklē, kā ir uzbūvēts viss esošais,” norāda eksperte, raksturojot izstādīto mākslinieku darbus.
Ceturtā Purvīša balva tiks pasniegta 20. februārī plkst. 18, atklājot Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 21. februāra līdz 12. aprīlim.
Purvīša balvas finālistu izstādes ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju un videomākslas kopums, ko radījuši ceturtajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2013. un 2014. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi:
- Kaspars Teodors Brambergs,
- Miķelis Fišers,
- Gints Gabrāns,
- Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs,
- Ginters Krumholcs,
- Ģirts Muižnieks,
- Henrijs Preiss,
- Artūrs Riņķis.
„Preisa formāts ir glezniecība, bet viņš griež, krāso, līmē. Viņš nestrādā ar otu. Tā nav glezniecība. Muižnieks savukārt mēģina dekonstruēt kompozīcijas. Brīvība, nejaušība, veiksme – ir tas, ko viņš meklē,” stāsta Ansone.
"Pilnīgi pretējs Muižniekam ir Brambergs, kurš meklē kompozīciju ārkārtīgi precīzi - nostāda vieliskumu, plaknes - , kur to brīvību nevar atļauties,” turpina eksperte, norādot, ka visfilozofiskākais no izstādītajiem autoriem ir Gabrāns, jo viņa darbu abstraktās formas ir jautājums, no kurienes vispār radušās tās formas, kuras ir mums apkārt.
Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.