Rosinājumi un vaicājumi izstādē Dubultos
Mākslai publiskā telpā veltīto izstādi – projektu “Public Encounters: Iesaistīšanās” veido ducis Rīgā un Londonā studējošu maģistrantu. Jāatgādina, ka projekta pirmie soļi sperti jau janvārī, kad notika izpētes periods – četru tiešsaistes lekciju, diskusiju cikls par naudu – kas maksā par mākslu publiskā telpā un kāpēc, par politiskas mākslas spēku, par publiskās telpas iespēju atklāšanu un par vēsturisko mantojumu, koncentrējoties tieši uz pieminekļu kultūru.
“Visas šīs sarunas, manuprāt, noveda pie ļoti, ļoti veiksmīgiem rezultātiem. Jo tas rezultāts ir ne tikai tā forma vai tas komentārs, kas ir šeit, izstādē, bet tas ir mācību process – mēs gājām caur diezgan lielu izpēti, caur publiskajām sarunām, kur apskatījām publisko mākslu no dažādiem aspektiem, un tad mēs skatījāmies uz formu un uz katra no mākslinieku praksēm – kas ar viņām notiek publiskajā telpā. [..] Es ļoti priecīgs jūtos gan par to, kādu ceļu katrs no jaunajiem māksliniekiem izvēlējās, gan par to, kādā veidā meklēja formas risinājumus,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” skaidro viens no projekta veidotājiem, LMA docents Kristaps Ancāns. Vērtīgā procesa rezultāts tālāk būs skatāms izstādē Londonā.
“Mākslai publiskajā telpā ir īpaši svarīgs konteksts, kuram tā seko. Šajā projektā mūsu jaunie studenti,
topošie mākslinieki reaģē gan uz Dubultiem kā noteiktu pilsētvidi, gan uz Dubultu Mākslas staciju kā ļoti specifisku, noteiktām vajadzībām paredzētu telpu, proti, mākslas telpu.
Publiskai mākslai šobrīd ir izteikti svarīga un būtiska loma, tādēļ, ka globālā sabiedrība saskaras ar ļoti daudziem, nopietniem izaicinājumiem,” komentē britu mākslinieks, Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzējs Marks Halsons.
Tā piemēram, grieķu māksliniece Eleni Maragkaki savā instalācijā piedāvā paskatīties, ko nozīmē privātums mūsdienās: “Mani ļoti uzrunāja ideja par pilsētu kā represīvu un kontrolējošu sistēmu, jo tā ir vide, kuru nemitīgi kāds novēro. Būtiskākais simbols šajā kontekstā, protams, ir novērošanas kameras.
Vēlējos izstādes apmeklētājiem piedāvāt šo savdabīgo sajūtu, ka viņus novēro un tādējādi arī kontrolē.
Mana mākslas darba forma ilustrē optisko lēcu, kura ir lielākajā daļā novērošanas kameru objektīvu, tāpat arī teleskopos un binokļos. Man nolūks bija veidot patīkamu, siltu mākslas darbu – tāpēc arī dzeltenās krāsas izvēle un mīkstais audums. Taču tad, kad skatītājs ir pievilināts ielūkoties tā iekšienē, viņš attopas, ka tiek novērots, un es ceru, ka tas risinās tālākās pārdomas par to, kā mūsu ikdiena tiek pārveidota digitālo attēlu formā. Jebkurai pilsētai ir klātesošas šīs divas puses: no vienas puses, pilsēta nozīmē drošību un pārzināmu vidi, bet, no otras – tā tevi kontrolē un novēro. Tā arī ir galvenā ideja, kuru vēlējos šajā projektā realizēt.”
Savukārt LMA Glezniecības nodaļas studente Viktorija Balašova izveidojusi miniatūru pieminekļu sēriju, kuru nodēvējusi nevis par monumentiem, bet “minimentiem”. Balašova ar savu darbu komentē pieminekļu un godināšanas tradīciju, un, lūk, viņas jautājums sabiedrībai:
“Vai viens slavējams darbs, kam veltīts monuments, spēj attaisnot nereti ar to saistītas daudzas necilvēcīgas darbības?”.
“Public Encounters: Iesaistīšanās” darba augļi līdz oktobra beigām aplūkojami Mākslas stacijā “Dubulti”, tās apkārtnē un Jūrmalas pilsētvidē. Viens no darbiem skatāms pasažieru vilciena vagonos.
19. septembrī Mākslas stacijas "Dubulti" ''Facebook'' vietnē tika ievietots paziņojums, ka ārtelpā izvietotais mākslas darbs ticis sabojāts un, balstoties uz apsardzes ziņojumu, policija ir uzsākusi procesu.
Jauno mākslinieku darbi bagātina Brīvības aleju
Brīvības alejas ekspozīcija iedalās divās daļās “Tēlniecības ekspozīcija” un “Glezniecības performance”. Šī LMA un Rīgas pašvaldības sadarbības projekta mērķis – uzsvērt Brīvības alejas lomu Rīgas pilsētvidē un iepazīstināt plašāku sabiedrību ar Latvijas jauno mākslinieku darbību.
Pilsētnieki ekspozīciju attiecīgajā publiskajā telpā, kā izrādās, “uztver” ļoti dažādi. Kuratore Inese Rozentāla vērš uzmanību, ka viens no darbiem ticis sabojāts, un to nācies atjaunot ekspozīcijas atklāšanas priekšvakarā: “Pietāte pret mākslu, manuprāt, vēl nav ieaudzināta sabiedrībā.”
Bet, protams, ir arī labais – cilvēki nāk un aplūko darbus, fotografējas pie tiem, sarunājas, priecājas.
Rozentāla pieļauj, ka ar laiku Brīvības alejā varētu atrasties īpaši šai videi radīti darbi, pastāvīga ekspozīcija.
Alejas nākotni, saistītu ar mākslas eksponēšanu, saredz arī studenti.
Viens no darbiem, kas skatāms pašā galvaspilsētas dzīslā, ir LMA Metāla dizaina nodaļas diplomanda Nila Jumīša instalācija “I am Space”. Tajā mākslinieks izteic aicinājumu tik akli neķerties uz svešām patiesībām, kaislībām, kas velk iekšā, bet vairāk paļauties uz sevi.
Brīvības alejas ekspozīcija pieejama līdz pat 22. novembrim. Un bez bēdu – tumšākam laikam iestājoties, darbi būšot izgaismoti.
