Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Kultūras Rondo: Elgas Igenbergas simtgade, valodas vitalitāte, Lasīšanas pandēmija

Kultūras rondo

Jaunumi Latvijas Mākslas akadēmijā. Iepazīstina rektors Kristaps Zariņš

Nozīmīgs pavērsiens mākslas un radošajā klasterī “Adatu fabrika” Kuldīgā

Mākslas akadēmijai jaunas starptautiskās sadarbības. Absolventiem būs iespēja saņemt dubulto diplomu

Latvijas Mākslas akadēmijai vairākas starptautiskas sadarbības: dalība Eiropas mākslas augstskolu aliansē “EU4ART”, ar partneriem no Somijas, Igaunijas un Latvijas izveidota starptautiska maģistra līmeņa studiju programma “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” un ar Centrālo Sentmārtinas mākslas un dizaina koledžu kopradīts tiešsaistes sarunu cikls  “Publiskās mākslas mainīgā seja”. 

Iekļauties Eiropas mākslas apritē

Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) svarīgi jau laikus studējošo karjeras attīstību ievirzīt starptautiskā plāksnē, uzsver LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš. Pirmais solis karjeras attīstībā ir konkurētspējīga izglītība. Lai sekmētu studentu, mācībspēku mobilitāti un Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju, radīta alianse “EU4ART”. LMA rektors uzsver, ka Eiropa, kura ir vienots veselums, veido arī vienotu izglītības telpu. “EU4ART” dalībnieki ir LMA, Drēzdenes Mākslas akadēmija, Ungārijas Mākslas akadēmija un Romas Mākslas akadēmija.

Par “EU4ART” sniegtām iespējām Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” Zariņš stāstīja: “Vislielākais pluss mūsu studentiem būs tas, ka, iestājoties LMA, viņi varēs saņemt ''Erasmus'' apmaksātas studijas Romā, Drēzdenē un Budapeštā, un varēs izvēlēties, kurā no šīm akadēmijām pabeigt studijas.

Manuprāt, tā būs milzīga iespēja tieši studentu karjeras tālākai iekļaušanai Eiropas mākslas apritē.” 

Rektors piebilst, ka ieceru un iestrādņu netrūkst. Gaidāmas izmaiņas akadēmijas apakšnozaru struktūrā. 

Jauna studiju programma "Pakalpojumu dizains, stratēģija un inovācijas"

Februāra sākumā LMA kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā, kā arī asociētajiem sadarbības partneriem – Rīgas Ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību "Kuldīgas mākslinieku rezidence" – ir parakstījusi līgumu par starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas "Pakalpojumu dizains, stratēģija un inovācijas" īstenošanu. 

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore Ilze Kundziņa stāsta, ka darbs pie jaunās programmas izveides iesācies jau pirms četriem gadiem un pirmā iniciatīva nākusi tieši no Kuldīgas pašvaldības. Veicot plašu izpēti, nolemts koncentrēties uz pakalpojumu jomu, jo tā, atšķirībā no ražošanas, Latvijā ir plašāk attīstīta. Ilze Kundziņa pastāstīja: “Ārpus Latvijas pakalpojuma dizaina nozare ļoti strauji attīstās jau kopš 90. gadu beigām, bet Latvijā nekas šāds nenotika. Tad mēs arī nolēmām, ka mums ir jādara kaut kas šajā jomā – galvenokārt jārūpējas par pakalpojuma saņēmēju un jāpalīdz pakalpojuma sniedzējiem radīt kvalitatīvus pakalpojumus. Tapa šī programma, un no septembra mēs plānojam uzņemt studentus un apmācīt tā, lai jau pēc diviem gadiem šādi speciālisti var startēt mūsu uzņēmumos, pakalpojumu sniedzēju vidū.”

Pakalpojumu spektrs ir ļoti plašs, sākot ar pandēmijas laikā jau ierastajiem digitālajiem pakalpojumiem līdz pat bibliotēkas izmantošanai. Katra pakalpojuma sniegšanu iespējams attīstīt un padarīt ērtu pakalpojuma saņēmējam. Pakalpojuma dizaineri Kundziņa raksturo kā mediatoru starp pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju. Viņa arī pastāsta, ka maģistra līmeņa studiju programmas "Pakalpojumu dizains, stratēģija un inovācijas" pirmie divi semestri tiks aizvadīti Kuldīgā, kur ar savām zināšanām dalīsies vairāku augstskolu mācībspēki, bet trešais semestris tiks aizvadīts  Lapzemē, uzsvaru liekot uz sadarbību ar industriju. 

Plānots, ka absolventi saņems dubulto diplomu – gan Latvijas Mākslas akadēmijas, gan Lapzemes Universitātes. Kundziņa ir pārliecināta, ka divi diplomi varētu būt stimuls izvēlēties šo studiju programmu: “Es domāju, ka tā ir fantastiska iespēja – saņemt divus diplomus. Tie apliecina, ka divas augstskolas ir pabeigtas un ar abiem diplomiem var startēt darba tirgū.” Pat Skandināvijas valstīs šādu studiju programmu nemaz nav tik daudz. Ir pamatotas cerības, ka studējošie būs. Katrā ziņā pieprasījums pēc šādiem speciālistiem ir. Jāatzīmē, ka šī ir maksas studiju programma. 

Kuldīgas novada pašvaldības Mākslinieku rezidences nodaļas vadītāja Ilze Supe stāstīja, ka šajā programmā tiek gaidīti ne tikai studenti no ārzemēm, bet arī vietējie. Būtu brīnišķīgi starp uzņemtajiem studentiem redzēt arī Kurzemē dzīvojošos. Supe uzsvēra:

“Galvenais studentu atlases kritērijs būs motivācija – tieši kādēļ ir vēlme darboties pakalpojumu nozarē, kā cilvēks sevi redz pakalpojumu sniegšanas – saņemšanas procesā, [..] kāda ir vēlme darboties un ieguldīt savas zināšanas.”

Tiešsaistes sarunu cikls “Publiskās mākslas mainīgā seja”

Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža (CSM) Londonā un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) veido tiešsaistes sarunu sēriju “Publiskās mākslas mainīgā seja”. Līdz šim notikušas jau divas diskusijas – “Nauda: kurš un kādēļ maksā par mākslu publiskā telpā?” (28. janvārī) 

LMA lektors un viens no sarunu cikla kuratoriem Kristaps Ancāns ir pārliecināts, ka divu kontekstu salīdzināšana dod lielākas manevrēšanas spējas, tas ir produktīvāk. Sākotnēji tika iecerētas četras sarunas, bet nu izskatās, ka būs arī piektā, jo sarunu gaitā rodas jauni jautājumi gan no studentu, gan no abu institūciju puses. 

Sarunas “Destrukcija: pieminekļu iznīcināšana VAI publiskā māksla kā sociālo nemieru uzmanības centrs” laikā tika sniegti vairāki piemēri un viens no tiem saistīts ar kustības «Black Lives Matter» akciju Bristolē, kur tika nogāzts vergu tirgotāja Edvarda Kolstona piemineklis. Vairāk stāsta CSM tēlotājmākslas pasniedzējs Dīns Kenings: “Daudzviet pieminēts, ka Kolstona pieminekļa nojaukšana var tikt uzskatīta par ikonoklasmu, proti, par ikonas iznīcināšanu, tomēr es šim uzskatam nepiekrītu, kaut arī piemineklis kā estētisks objekts kādam var būt ikonas vietā, tāpat arī pats gāšanas akts var būt ļoti ikonisks notikums, sevišķi veidā, kādā to atainoja mediji. Mākslinieks Benksijs ir stāstījis, ka viņš plāno veidot statuju, kurā būtu atainots statujas gāšanas process. Tas droši vien būtu dīvains mākslas darbs, bet neuztversim šo piemēru pārāk burtiski, drīzāk kā ilustrāciju šobrīd notiekošām pārmaiņām sabiedrībā, nevis aicinājumu uz tiešu destrukciju. Vēl viena statuja, kuras gāšana radīja lielu sajūsmu britu cilvēku vidū [..], ir 2003. gadā notikusī Sadama Huseina pieminekļa gāšana Bagdādē. Tāpat kā toreiz, arī šodien sabiedrība saliedējas brīvības ideālu vārdā, vienlaikus norobežojoties no iespējas, ka šādu pieminekļu demontāža būtu saucama par prastu pūļa vandālismu.”

Savukārt ar piemēru no Latvijas dalījās kulturologs un pētnieks Deniss Hanovs. Viņš sniedza padziļinātāku ieskatu Uzvaras pieminekļa jautājumā: 

“Rīga šobrīd ir nosaucama par milzīgu mentālo karti ar daudziem baltiem plankumiem. Šie plankumi ir aizpildīti ar mūsdienu politiskajiem notikumiem un saturu.

1997. gadā notika radikālo latviešu nacionālistu mēģinājums Uzvaras pieminekli uzspridzināt. Nesekmīgais mēģinājums prasīja divu aktīvistu dzīvību, pārējie stājās likuma priekšā. 1994. gadā tika noslēgta vienošanās starp Krievijas Federāciju un Latviju, kādā veidā tiks uzturēti gan pieminekļi, gan kapavietas tām citām etniskajām grupām, kuras Latvijas teritorijā karoja un gāja bojā. Šī vienošanās vēl arvien ir daļa no starptautiskajām attiecībām, un mēs ļoti labi redzam, ka pēdējos gados Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēdz izmantot vēsturi sev ērtā veidā, lai demonstrētu savu nostāju gan Krievija iekšpolitikā, gan ārpolitikā.”

25. februārī norisināsies trešā saruna – “Aktīvisms: politiskās mākslas spēks”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt