Kultūras rondo

Neretas "Riekstiņos" pārlapojam Jaunsudrabiņa darbus un Osvalda Zebra jauno romānu "Māra"

Kultūras rondo

Baltijas filmu dienas Rīgā atklās ar filmu par Baltijas valstu vienotību

Latvijas Mākslas akadēmija simtgadi svin ar moto "Ne dienu bez līnijas"

Mākslas akadēmija svin simtgadi ar grāmatas «LMA100» atvēršanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ar devīzi "Ne dienu bez līnijas", šodien, 20.augustā, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sāk simtgades svinības. Akadēmija dibināta tieši pirms simt gadiem 20.augustā. Viens no šīs dienas svinību pasākumiem ir grāmatas "LMA100" atvēršana. To veidojuši 100 LMA absolventi, pārstāvot gan dažādas paaudzes, mākslas žanrus, stilus un mākslas valodas.

Mākslas zinātnieka Andra Teikmaņa teksts grāmatu sadala desmitgadēs, izklāstot LMA dzīves gājumu. Ieskicēta arī situācija pirms akadēmijas dibināšanas.

"Tas svarīgi, lai saprastu, kā šie centieni nerodas līdzenā vietā. Ir ļoti daudzas lietas, kas pirms tam bija paveiktas, pietiekami liela interese par mākslu, mākslas izglītību un pētniecību bija dzimusi jau 18. gadsimta nogalē. Un lielā mērā mūsu mākslinieki 20. gadsimta sākumā saņēma mantojumu, iestrādes un idejas," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" skaidro LMA prorektors Andris Teikmanis. 

Teikmanis norāda, ka esam pieticīgi, jo sākām, ka svinam LMA simtgadi, bet Latvijas teritorijā pirmās mākslas skolas sāka strādāt jau 19.gadsimta vidū. Piemēram, igauņi ir nosvinējuši simtgadi kopš pirmās mākslas skolas izveides 1914. gadā, lai gan Igaunijā Mākslas akadēmiju oficiāli izveidoja 1938.gadā.

Latvijas Mākslas akadēmiju dibināja viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis. Akadēmija dibināta 1919.gada 20.augustā, bet studiju darbs uzsākts 1921.gada 12.oktobrī.

"Svinam tautas apziņas stāvokli, kad maza nacionāla valsts ar tās pasludināšanu izvēlējās dibināt augstskolas, arī mākslas akadēmiju. Tas ir aktuāli arī šodien, ka tauta pastāv, pateicoties mākslai, mūzikai, filozofijai, sabiedriskajai domai un apziņai, ka tas ir nepieciešams," norāda LMA rektors Kristaps Zariņš.

"Grāmatā katrs mākslinieks rāda savu brīvības horizontu, liekas, ka brīvība ir dāvana, tā jāprot attēlot," turpina Zariņš. 

Mākslinieki, kas veidojuši darbus simtgades izdevumam, izraudzīti dažādi, bijuši tādi, kas pieteikušies, citi aicināti. Studentiem rīkots konkurss. Kuru gadu katrs interpretēs, noteikusi izloze.

"Viņu uzdevums pietuvojās tam, ko mūsdienās saucam par mākslu kā izpētes instrumentu. Cilvēkiem nebija noteikts skaidri, kā tas gads jāinterpretē vai jāattēlo. Cits turējies pie vēsturiskiem faktiem, cits balstījies subjektīvās asociācijās," skaidro Teikmanis. 

Kristaps Zariņš interpretējis 2000. gadu. 

"Gleznas fonā ir alūzija par Purvīša ainavu, kuru viņš dizainēja, tad ir Dirka Būta "Paklanīšanas Austrumu zvaigznei", arī Vereščagina galvaskausu kaudze, kas runā par ciešanām, kas ir katras tautas sastāvdaļa, un uzvaras dieve Nīke. Purvīša mazs bērniņš, kas simbolizē, ka mākslas izglītība ir nemitīgā transformācijā un dinamiska, sekojot tam, kas jauniešus uzrunā, par savu darbu stāsta Zariņš.

Mākslinieki varēja radīt darbus visdažādākajās tehnikās. Beigu tēls tika veidots kopā ar grāmatas mākslinieku, ar fotogrāfu, meklējot vietu vidē un veidojot savā ziņā scenogrāfiju. Visi darbi ir fotografēti Mākslas akadēmijā.

"Mans uzdevums bija paskatīties uz to, ko cilvēki ir veikuši un zinot, kas noticis  ar akadēmiju tajā laikā, veidot apkopojošu tekstu," par savu darbu pie izdevuma stāsta Teikmanis. Viņš pats savā darbā atspoguļojis 1988. gadu akadēmijā.

Šodien, 20.augustā, LMA savu simtgadi svin ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, svinīgo LMA Satversmes sapulci un rektora uzrunu un grāmatas atvēršanas svētkiem.

Svinības turpināsies 9.septembrī, kad LMA norisināsies starptautisks mākslas izglītības projekts. Rīgā pulcēsies vairāku mākslas augstskolu studenti un veidos kopīgu jaunās mākslas izstādi. Ieradīsies arī ap 50 mākslas pasniedzēju no dažādām Eiropas valstīm, kas satiksies šogad lielākajā mākslas izglītības forumā Eiropā, lai diskutētu par mākslas izglītības redzējumu šodien un attīstības iespējām turpmāk.

Savukārt Latvijas Nacionālās mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" septembra otrajā pusē atklās izstādi ar tādu pašu nosaukumu kā grāmatai - "LMA 100". 

"Tas būs dārzs, kurā notiks publiskas lekcijas par mākslu, filozofiju, mūziku. Tā arī būs laboratorija, kurā cilvēki varēs iepazīt, kā māksla rodas," skaidro Zariņš.

LMA simtgades svinību devīze "Ne dienu bez līnijas" aizgūta no senās Romas vēsturnieka Plīnija Vecākā grāmatas, kurā izteikums tiek attiecināts uz grieķu mākslinieku Apelles, kurš katru dienu veltīja mākslai un radošām aktivitātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti