Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Sācies Liepājas zvaigžņu festivāls

Kultūras ziņas

Grāmata par Sergeju Antonovu

Māksla, zinātne, skicēšana un rotas

Māksla, zinātne, skicēšana, rotas – kultūras jaunumi Vidzemē

Jaunumi Vidzemes mākslas un izstāžu dzīvē – māksla apvienojumā ar zinātni izstādē “Lauka pētījumi”, starptautiskais Baltijas Skicēšanas festivāls un Latvijas rotu mākslinieku “Dienasgrāmata” – tas viss apskatāms un piedzīvojams Cēsīs un Valmierā.

Meklējot atbildes uz jautājumu, kā dzīvot līdzsvarā starp dabu, cilvēka vēlmēm un vajadzībām, Cēsu pilsmuižas klētī un zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” atklāta vērienīga Vides risinājumu institūta mākslas un zinātnes izstāde “Lauka pētījumi”, izpētē gada garumā iesaistot zinātniekus, māksliniekus un lauksaimniekus.

Vides risinājumu institūta projekta vadītāja Guna Dātava stāsta: “Mēs iepazīstinājām māksliniekus ar mūs interesējošām tēmām, sapazīstinājām ar lauksaimniekiem un arī dažādiem pētniekiem vides, bioloģijas, arī attālās izpētes jomās, un tad katrs mākslinieks, analizējot sevi kā personu, savu pieredzi, dodoties lauka pētījumos, izvēlējās tēmas.”

"Lauka pētījumi"

Izstāde “Lauka pētījumi” ir ne tikai izpētes procesa rezultāts, bet nebeidzams process, iedarbojoties uz apmeklētāja emocijām, sajūtām un dažādām maņām un aicinot ne tikai vērot, bet arī iesaistīties – pārlapot lielo “Neaizsargājamo augu grāmatu”, nokāpt pagrabā, skatīties videofilmas, vērot kustību un skaņas performances, pētīt tauriņu dzīvi vai piesēsties uzspēlēt Maksima Šenteļeva sajūtu vērošanas trenažieri.

Izstādes arhitektūras un dizaina koncepcijas autore Līva Kreislere uzsver: “Ir daudzi veidi, kā skatītājs var dzīvot šajā izstādē – viņš var spēlēt savu instrumentu, radīt savu skaņu, viņš tiek aicināts ļoti lēni iziet cauri izstādei, jo būs arī patstāvīgas performances un kustības, ar kurām neizbēgami viņš mijiedarbosies.”

Turpat blakus pie mākslas telpas “Mala” Cēsīs nedēļas nogalē norisinās otrais Baltijas Skicēšanas festivāls, kas tiešsaistē dos iespēju zīmēt šo vēsturisko pilsētu cilvēkiem visā pasaulē.

Skicēšanas festivāla organizatore, ilustratore, pilsētskicētāja Maša Zurikova stāsta: “Baltijas skicēšanas festivāls – tie ir svētki, svētki tiem, kam patīk zīmēt, jo mēs uzskatām, ka zīmēt var jebkurš, un var atļauties jebkurš. Mūsu festivāla sauklis šogad ir “Ļauj sev spēlēties festivālā, lauj sev spēlēties zīmējot.” Šogad festivāls notiks tiešsaistē.”

Skicēšanas festivāls

“Pirms diviem gadiem pirmoreiz uztaisījām, gribējām Cēsis padarīt par skicēšanas vietu Eiropā, gribējām uz šejieni atvest māksliniekus, lai paskatās, ka Latvijā un Cēsīs ir ko zīmēt, ļoti skaista pilsēta,” turpina Zurikova.

Starptautiskā kustība “Urban Sketchers” jeb “Pilsētas skicētāji” radusies Amerikā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Skicēšanas festivāla organizatore un ūdenskrāsu fabrikas īpašniece Daina Domašūte skaidro: “Manifests urbansketčeriem, kas ir jāievēro: ka tu zīmē tajā vietā tur, kur tu es. Nevis no fotogrāfijām, bet vidē. Nu lūk, un tad tu stāsti stāstu caur zīmējumiem, gan ceļojot, un tad dalies internetā un rādi zīmējumus visai pasaulei.”

Tikmēr plašu pēdējā gadā Latvijā izgatavoto rotu kopizstādi “Dienasgrāmata” sagatavojusi Latvijas Rotu mākslas biedrība. Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāmi 18 rotu mākslinieku darbi no klasikas līdz avangaradam.

Darbi Rotu mākslas biedrības izstādē “Dienasgrāmata”

Rotu māksliniece un izstādes kuratore Ginta Grūbe ieskicē, kas apmeklētājus izstādē sagaidīs: “Būs redzamas klasiskās rotas, ko ar "rotām" saprotam, būs arī objekti – āmurs iekarināts kaklā. Kopumā izstādē piedalās 18 rotu mākslinieki. Pamatā ir sudrabs.. ļoti daudz izmanto apzeltījumu, arī zeltu, dārgakmeņus, tās visas ir pamatvērtības, bāze, un tālāk sākas dažādi eksperimenti – plastmasa un koks, un gatavie objekti nav nekas jauns rotu mākslā, tas ir pagājušā gadsimta vidus, bet mums Latvijā tas ir jauns.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt