Amanda Ziemele absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmu un diploma studijas Drēzdenes Mākslas akadēmijā starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Sākot ar 2016. gadu, māksliniece sarīkojusi vairākas personālizstādes, iesaistījusies dažādos sadarbības projektos, kā arī aktīvi piedalījusies izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām.
Ziemeles interešu lokā atrodas glezniecības formālās īpašības un tām pietuvinātais ideju un kontekstu lauks, telpai piesaistītas instalācijas, intervences un humors kā noteiktas darbības stratēģija.
Kopš pagājušā gada viņa ir viena no mākslinieku vadītās nekomerciālās galerijas "LOW" komandas. Ziemeles darbi atrodami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā, “Eimandas Zeinas kolekcijā”, kā arī vairākās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Purvīša balvas kandidātu darbu izstādē Ziemeles darbi skatāmi divās telpās – tas, kā paskaidro māksliniece, atsaucoties uz fiziķa Nikodema Poplavska ideju par interjeru un eksterjeru: mēs, iespējams, jau atrodamies melnajā caurumā un teorētiskās situācijās šīs telpas varētu būt savienotas. Salīdzinājumā ar izstādi “Kim?” LNMM telpās veiktas nelielas izmaiņas objektu novietojumos un savstarpējās attiecībās vienam pret otru.
“Kvantu mati ir neaktīvas vai ļoti mazaktīvas daļiņas, kuras, notikumu horizontā sadarbojieties ar gaismu, saglabā informāciju. Tā ir tāda papildu norāde uz glezniecību, kur mēs arī zinām, kā gaisma sadarbojas ar vielām,”
izstādes nosaukumu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” īsi komentē Amanda Ziemele.
Tas, kāpēc Ziemelei glezniecībā šķiet loģiski domāt par mazajām daļiņām, par salikumiem, savienojumiem, esot tieši saistīts gan ar eļļas krāsas vieliskumu, gan dažādām substancēm, kas, savstarpēji sajaucoties, spēj radīt kaut kādu nozīmi, formu.
“Mana interese bija domāt par mazāko iespējamo daļiņu, ar ko es strādāju.
Tātad, ja es pati jaucu vielas, tas ir kaut kāds pigmentu pulveris bundžās, kuru man sajaucot pēc vajadzīgās konsistences, es arī sajaucu ļoti daudz informācijas, kas var būt ļoti kunkuļaina, nevienmērīga vai pārāk bieza – līdz ar to tai nav tieša valodiska ekvivalenta, nav iespējams to tieši pārtulkot. Tad mēs atgriežamies pie informācijas, spējas to nolasīt vai vēlmes piekļūt skatītājam, cik ļoti mēs varam,” pauž māksliniece.
Amanda Ziemele glezniecībā tostarp pievēršas gravitācijas principiem – glezno uz grīdas, bet pēcāk gleznu novieto pie griestiem, tādā veidā mainot iespējamo uztveres leņķi.
Runājot par mākslinieka izaicinājumiem virtuālajā telpā, konkrētāk – izstāžu dokumentāciju attēlos, Ziemele vērš uzmanību uz informācijas zūdamību, ko paredz digitalizācijas process:
“Ir nepieciešama klātbūtne un iedziļināšanās, kuru ne vienmēr attēls var pārnest padziļinātākā formā.”
Pandēmijas laiku ikdienu Purvīša balvas kandidāte aizvada, strādājot darbnīcā, kā arī pieliekot pūliņus jaunas specializācijas izveidē Latvijas Mākslas akadēmijā.
Purvīša balvas kandidāti:
KONTEKSTS:
2021. gada 28. janvārī tika paziņoti astoņi "Purvīša balvas 2021" kandidāti. Balvas laureātu vai laureātus (šoreiz ir vairāki autoru kolektīvi) uzzināsim 11. jūnijā. Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta gleznotājai Maijai Tabakai.
