Sadaļas Sadaļas

Madridē atklās vērienīgu Latvijas tekstilmākslas izstādi

Otrdien, 15. jūnijā, Madridē, Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā tiks atklāta vērienīga Latvijas tekstilmākslas izstāde, kas būs apskatāma līdz 5. septembrim, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pārstāvji.

Izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais | Latvijas tekstilmāksla” (“Tradición y modernidad I Arte textil de Letonia”) Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā (Museo Nacional de Artes Decorativas) tiek organizēta, lai atzīmētu Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 100. gadadienu. Šis vēsturiskais notikums notika 1921. gada 9. aprīlī.

Latvijas tekstilmāksla Madridē tiek reprezentēta pirmo reizi, tāpēc izstāde ir veidota ar domu krāšņi un oriģināli parādīt tās evolūcijai raksturīgās iezīmes un sniegt Spānijas skatītājiem visaptverošu priekšstatu par Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturi, tradīcijām un mūsdienu inovācijām. Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darbi, piesaistot arī ievērojamāko tekstilmākslinieku pēdējos gados radītos nozīmīgākos autordarbus. Kopumā Latvijas tekstilmākslas skola pārstāvēta ar 29 autoru 48 darbiem. To vidū ir gan vidējās un vecākās paaudzes atzītas autoritātes, gan jaunā, tikko Latvijas Mākslas akadēmiju beigusī mākslinieku paaudze. Lai atspoguļotu tekstilmākslas attīstības dažādus aspektus, ekspozīcijā iekļauti gan lielformāta gobelēni, gan šķiedras mākslas telpiskie risinājumi un atsevišķas miniatūrtekstilijas.

Konceptuāli izstāde iedalīta divās daļās: vēsturiskajā (jeb tradicionālajā) un laikmetīgajā. Atsevišķā zālē skatāmi ievērojamās mākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres īpašie veltījumi Spānijai – darbi “Korrida”, “Pakāpieni” un koronetes – veltījums izcilajam spāņu māksliniekam Žuanam Miro (“Miró I, II”). Kaut gan māksliniece nekad dzīvē Spānijā nav bijusi, dziļi sirdī viņa vienmēr glabājusi mīlestību pret Spānijas mākslu un kultūru.

Vēsturiskā sadaļa

Izstādes vēsturiskā sadaļa veidota ar domu akcentēt dažus galvenos sižetiskās ietekmes aspektus, kam bijusi nozīmīga loma tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta 60.–80. gados un 90. gadu sākumā, kā arī izcilākos autorus. Tās ir latviešu tradīcijas – Dziesmu un deju svētki, tautas māksla un tautas tērpi (Rūdolfs Heimrāts, Pēteris Sidars), tautas svētki – Līgo svētku tradīcijas (Aija Baumane), Latvijas dabas skaistums – Baltijas jūra un Latvijas lauku ainava (Egils Rozenbergs, Inga Skujiņa), ceļojumu, dažādu vēsturisko posmu, skolu un kultūru mijiedarbības ietekmes (Rūdolfs Heimrāts, Edīte Pauls-Vīgnere, Aina Muze, Lilita Postaža).

Izvēlētās lielformāta tekstilkompozīcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “zelta fonda” ir Rūdolfa Heimrāta un viņa skolnieku darbi. Izstādes veidotāji skaidroja: “Kaut gan gobelēns bija to gadu galvenā izpildījuma tehnika, paralēli attīstījās dažādas autortehnikas, šķiedru māksla, tekstilmozaīkas, filcējumi utt. Tekstilmāksla aktīvi ienāca ne tikai izstāžu zālēs, bet arī sabiedriskajos interjeros un guva plašu popularitāti tautā, jo tā mākslinieciskajā izteiksmē bija brīvāka un nebija pakļauta tādam ideoloģiskam spiedienam kā tēlotāja māksla. Nepārprotami būtiski aspekti jomas attīstībā bija pašu mākslinieku ieinteresētība, radošums, izstāžu aktivitātes un, protams, muzeju atbalsts.”

Laikmetīgā sadaļa

Laikmetīgās tekstilmākslas reprezentācijai kā robežšķirtne izvēlēta Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā un Latvijas atgriešanās Eiropā, kas pavēra ceļu izaicinājumiem – jauninājumiem un eksperimentiem nozarē. Muzejā gan atzīmēja: “Robežu atvēršanās, kas veicināja mākslinieku ceļošanas iespējas, tomēr gāja kopsolī ar ekonomiskajām problēmām, kuras lielā mērā ietekmēja tekstilmākslas attīstību. Samazinājās darbu izmēri, un tradicionālā gobelēna tehnika pakāpeniski zaudēja vadošās pozīcijas.” Paralēli klasiskajam ienāca digitālais gobelēns (kas kļuva iecienīts tieši jaunās paaudzes vidū) un citas tehniskas iespējas. Radās konceptuāla rakstura darbi, mainījās sižeta prioritātes, plašu atbalstu guva šķiedru māksla (t. sk. papīrs, metāla šķiedra, dažādi sakausējumi, laminējumi u.c.), “recycling” procesi, pamazām atdzima interese par rokdarbu tehniku izmantošanu tekstilmākslā citā – laikmetīgā griezumā. Pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst tendence uz laikmetīgu komunikāciju ar sabiedrību, tāpēc izstāžu zālēs ienāk interaktīvais tekstils, videotekstils, vērojama vairāku žanru saplūšana un pavisam jaunās parādības – “gudrie audumi” un elektroniskais tekstils.

Ekspozīcijai darbi izvēlēti ar domu dot ieskatu šajā plašajā tematiskajā, izmantoto materiālu un tehniku spektrā. Līdzās tādiem pazīstamiem autoriem kā Egils Rozenbergs, Pēteris Sidars, Ieva Krūmiņa, Baiba Osīte samērā plaši pārstāvēti jaunie mākslinieki – Rolands Krutovs, Elīna Ģibiete, Diāna Kokoreviča, Ieva Prāne, Diāna Janušone.

Izstādes organizatori akcentēja arī, ka 21. gadsimta sākumā Latvija kļuva par starptautisku tekstilmākslas pasākumu centru: “Kopš 2001. gada tiek organizētas Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles (2001., 2004., 2007., 2010., 2015., 2018.), kas kļuvušas pasaulē atpazīstamas un radījušas priekšnoteikumus dinamiskai mākslinieku un muzeju sadarbībai. Latviešu mākslinieki arī regulāri piedalās dažādās starptautiskajās skatēs un konkursos, iegūstot pelnītus apbalvojumus.:

Izstādi organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Nacionālo dekoratīvās mākslas muzeju Madridē un Latvijas Republikas vēstniecību Spānijas Karalistē. Projekts tapis pateicoties LR Ārlietu ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt