Monētu kalšanas darbnīca ir tikai viena no Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros īstenotajām aktivitātēm. Monētu kaltuve būs kā papildinājums jau esošajai viduslaiku ekspozīcijai.
„Strādā tas ļoti vienkārši. Tur apakšā jau ir viena presforma. Šeit augšā ieliekas otra. Un pa vidu liekas sagatave (..) Tad ar lielu āmuru no visa spēka tiek sists pa šo te virsmu,” teica Ludzas novada pašvaldības projektu vadītāja Tatjana Juškāne.
Interesentiem tiks piedāvātā iespēja izkalt divu veidu monētas. „Muzeja simbols tās ir dzirnavas uz vienas puses. Un uz otras puses ir divi gulbji un laulību gredzeni. Konkrētajā gadījumā tas ir domāts jaunlaulātajiem (..) Bet ja nav jaunlaulātie, tad var izvēlēties Ludzas novada ģerboni,” saka Juškāne.
Projekta ietvaros tiks veikti arī arheoloģiskie izrakumi un atrastie priekšmeti papildinās viduslaiku ekspozīciju. „Ludza ir senākā pilsēta Latvijā un pēc būtības labi, ja mēs varētu vispār atrast kaut kādas liecības par senajiem latgaļiem, par to kā veidojās mūsu pilsēta,” uzsver Juškāne.
Lai muzeja apmeklētājiem radītu spilgtākus iespaidus par viduslaikiem un ekspozīciju padarītu vizuāli ievērojamāku, muzejs piedāvā apskatīt arī viduslaiku galma dāmas tērpa atdarinājumu. Drīzumā tiks radīts arī vīriešu viduslaiku tērpa analogs. „Šis tērps sastāv no virsējiem, greznajiem svārkiem, kuriem apakšā ir trīs apakšsvārki (..) Virsū ir tāda kā blūze, kā jaka vai žakete un atsevišķi cepure ar plīvuru,” pauž Ludzas novadpētniecības muzeja speciāliste Aina Loseviča.
Projekta mērķauditorija ir paši vēstures speciālisti, kuri tad jauniegūtas zināšanas un informāciju liks lietā, lai padarītu muzeja apmeklējumu interesantāku un atraktīvāku.
