Kultūras ziņas

Latgales Valentino neparastā dzīve

Kultūras ziņas

Unikāla koncertizrāde "Vācietis. Klavierkoncerts"

Cik maksā latviešu māksla?

LTV: Cik maksā latviešu māksla?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pavisam nesen klajā nākušais fakts, ka Jāņa Pauļuka glezna "Pašportrets" pašmāju izsolē pārdota par rekordlielu cenu - 47 tūkstošiem latu -, vedināja Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotājus pievērsties jautājumam par gleznu tirgu Latvijā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasauli ik pa laikam pāršalc ziņas par pārdoto gleznu rekordiem (vēl novembrī īru mākslinieka Bēkona portrets tika pārdots par 142 miljoniem).

Rekorddārgās Jāņa Pauļuka gleznas pircēja vārdu galerija neizpauž, taču labā ziņa ir tā, ka gleznu nopircis kāds Latvijas kolekcionārs, un tā paliks Latvijā.

Mākslinieks pats, kurš nomira trūkumā un nabadzībā, bet pašportretu radīja kara apstākļos emocionāli smagā brīdī, protams, pat nenojauta, ka darbs, par kuru viņš nesaņēma neko, kļūs par tirgus rekordistu...

Vajadzētu celties ne tikai Pauļuka, bet arī pārējo mākslinieku darbiem, jo šīs cenas bieži vien ir ļoti zemas un joprojām saglabājas ļoti zemas, it sevišķi, ja salīdzina ar ārvalstu pārdošanas gadījumiem," stāsta galerijas "Antonija" vadītājs Norberts Sarmulis.

„Tas vienkārši ir tādēļ, ka Savienotajās Valstīs vai Krievijā ir ļoti daudz turīgu cilvēku, kuriem salīdzinājumā ar Latviju, ir neierobežotas finanšu iespējas. Šinī gadījumā viens no 20.gadsimta otrās puses vislabākajiem māksliniekiem pārdots par cenu, kas pasaules mērogā ir neliela," uzskata Sarmulis.

Cenu atšķirība mākslā Latvijā un pasaulē, protams, pastāv ne vien starp klasiķiem, bet arī mūsdienu autoru darbiem. Arī tam ir vairāki iemesli.

„Nevajag salīdzināt labas kvalitātes mākslu Latvijā un ārzemēs. Tirgus ir vieta, kur satiekas pieprasījums un piedāvājums, un Latvijas mākslas problēma ir tā, ka mums izkrita 50 gadi, un mēs neesam mācējuši izveidot savu mākslas tirgu," norāda mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs. „Tā ir arī skolas vaina, Mākslas akadēmijas vaina, kas studentiem iestāsta, ka viņi paši ir labākie savas mākslas pārdevēji, un tie ir maldi. Māksliniekam ir jārada māksla, un galeristiem tā jāpārdod. Man liekas, vajadzētu atlasīt talantīgus un mākslā saprotošus jauniešus, kas nebūs mākslinieki, bet viņiem ir komerciāls talants, un sūtīt uz speciālām skolām ārzemēs mācīties izvest to mūsu kvalitatīvo mākslu pasaules līmeņa augstumos."

Latviešu mākslas cenu kāpumu pasaulē neveicinot arī Latvijas nodokļu politika, kas drīzāk mudina māksliniekus slēpt ārzemēs dārgāk pārdoto gleznu cenas, kā arī mazina atklātību otrreizējā mākslas tirgū.

„Pirmkārt, jāsāk strādāt uz āru. Latvijā tā bēda, ka iedomājas, - ja cilvēks kļūst slavens...blīkšķis, un nekas nenotiek! Ja cilvēks ir slavens Latvijā, tad viņš ir slavens [kā] Ķelnē, 2 miljonu kopuma vērtībā. Lai [mākslai] būtu laba cena, jābūt jau vairāku miljonu vērtībai, tad ir svarīgi tos māksliniekus spiest strādāt, iet ārā, kas prasa milzīgus līdzekļus," uzskata LMA glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš.

Kaimiņos mākslas menedžmentā iesaistās arī valsts – Igaunijā projektos ar Investīciju attīstības aģentūras starpniecību, bet Lietuvā ar Eiropas naudas atbalstu uzbūvēts 10 mākslas rezidenču centrs.

"Šādi viņi ieiet starptautiskā apritē, pie viņiem brauc augsta līmeņa speciālisti, un viņi ir spējīgi uzņemt apmaiņai un dot pretī. Latvijas gadījumā nav pat telpas, kur uzņemt," atzīst Andris Vītoliņš.

Neraugoties uz to, ir virkne Latvijas mākslinieku, kuri spējuši iekarot pat visai prestižas pasaules mākslas galerijas, – spožākie ir  Jānis Avotiņš, Henrijs Preiss, Inga Meldere, Ēriks Apaļais, kam izdevies atrast labus partnerus un aizgādņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti