Izstādē varēs iepazīties arī ar grāmatām un katalogiem no LNB krājuma par visiem trim māksliniekiem.
Mākslinieku grupu „Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca” (NSRD) 1982. gadā izveidoja radoši domubiedri – Hardijs Lediņš (1955–2004) un Juris Boiko (1954–2002). Grupa pastāvēja līdz 1989. gadam, un tajā darbojās arhitekti, mūziķi, dzejnieki, aktieri un citu radošu profesiju pārstāvji. Kolektīvs sacerēja mūziku un dzeju, uzņēma videofilmas, rīkoja akcijas un performances, no kurām Latvijas mākslas vēsturē pazīstamākā ir „Gājiens uz Bolderāju”.
1988. un 1989. gadā NSRD tika uzaicināta piedalīties pirmajā lielajā Latvijas laikmetīgās mākslas izstādē Rietumos – „Rīga – latviešu avangards” (Rietumberlīnē, Ķīlē un Brēmenē). LNMM topošā laikmetīgās mākslas muzeja krājumā atrodas vairākas NSRD videofilmas, akciju fotogrāfijas, kā arī vizuālās kultūras liecības par Hardija Lediņa pašstilizāciju.
Jau vēstīts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludinājis par Hardija Lediņa gadu.
Krista Dzudzilo (1989) glezno, zīmē, rada objektus, tērpus izrādēm, videodarbus un fotogrāfijas. 2015. gada jūnijā māksliniece absolvēs maģistrantūru Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) Vizuālās komunikācijas nodaļā.
Krista Dzudzilo veidojusi personālizstādes un piedalījusies nozīmīgās grupu izstādēs, piemēram, „Sveika, galva!” 2014. gadā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Mākslas autore poētiskajos, taču vienlaikus personīgajā pieredzē sakņotajos tēlos rada eksistenciāla pārdzīvojuma noskaņu.
Arī 2015. gads bijis nozīmīgs Kristas Dzudzilo radošajā darbībā – kopā ar dzīvesbiedru Reini Dzudzilo izveidota scenogrāfija Džakomo Pučīni operas „Vīlas” iestudējumam un radītas divas ekpozīcijas – „Kas ir mīlestība?” Laikmetīgās mākslas centrā "kim?" un „Viena skatītāja apmeklējums” LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” radošajā darbnīcā.
Līga Marcinkeviča (1975) veido videodarbus, instalācijas, objektus, savā daiļradē izmantojot un apvienojot visdažādākos medijus. Māksliniece ieguvusi maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Līga Marcinkeviča ir daudzu starptautiski nozīmīgu Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu kuratore un projektu vadītāja, bijusi vizuālās mākslas žurnāla „Studija” galvenā redaktore (2009–2014).
Sākotnējos mākslinieces darbus raksturoja stingrs dokumentālais pamats, pārsteidzošs dzīves skaudruma attēlojums un vēstījuma sociālā ievirze, nezaudējot ikdienas poetizāciju un domāšanas paradoksu apspēli.
Kopā ar domubiedriem Krista Dzudzilo izveidojusi mākslinieku grupu „Famous Five” jeb F5. Tā pārstāvējusi Latvijas Republiku Sanpaulu (2002) un Vēnēcijas (2005) biennālēs ar iespaidīgām pētnieciskām un multimedialām instalācijām. Arī citos lielformāta darbos video ticis apvienots ar objektiem un skaņu, radot vienlaikus analītiskas un krāšņi tēlainas struktūras.
2009. gadā filozofs Jānis Taurens par grupu F5 izdevis grāmatu. Grupas darbi atrodas LNMM topošā laikmetīgās mākslas muzeja krājumā.
Kā iepriekš jau vēstīts, 12 izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas. Cikla pirmajā izstādē oktobrī bija skatāmas Ausekļa Baušķenieka gleznas no LNMM kolekcijas, kā arī jauni Lienes Mackus darbi un LNB krājuma materiāli.
Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu cikla ekspozīcijās redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).
Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā „Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.
Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne-Korpa un Dace Gasiņa.
