"Politikas kontekstā 2+2=5 ir melu formula, kad acīmredzamas patiesības tiek noliegtas ideoloģijas vārdā. Bet percepcijas kontekstā acīmredzamais vai dzirdamais negarantē patiesības statusu, jo dominē nenoteiktība, divdomība un neskaidrība, atceļot melu un patiesības dihotomiju. Balts, zils, sarkans, troksnis, melns klusums, ritms. Līnija, aplis, sākums, beigas, bezgalība. Pikselis, pikseļi, attēls, dati, informācija, jēga. Realitāte katru brīdi tiek radīta no jauna, pasīvs stāvoklis nav iespējams. Lai notvertu garām slīdošo mirkli, ir jānotic kādai no patiesībām, lai pēc brīža to atkal aizstātu ar citu,” izstādes ieceri raksturo Mārtiņš Roķis.
Izstādē iekļautie darbi tapuši neatkarīgi viens no otra, autoram pētot kādu sev interesantu tematu loku vai uzmācīgas idejas, tomēr veselums mēdz būt kaut kas vairāk nekā tā daļu summa un, apvienoti vienotā „objekt-kompozīcijā”, katra darba individuālā nozīme un autora nodomi vairs nav primārais. Mārtiņš Roķis atsaucas uz franču sociologu Bruno Latūru, sakot „jo veiksmīgāk darbojas kāda sistēma, jo mazāk ir jādomā par sarežģītajiem procesiem, kas liek tai darboties.”
Mārtiņa Roķa interešu priekšplānā ir cilvēka uztveres robežas, ķermeņa un telpas attiecības. Autors studējis filozofiju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un individuāli apguvis audio vizuālo programmēšanu. Kopš 90.gadu beigām eksperimentē ar elektronisko mūziku. Autors strādā ar skaņu dažādos kontekstos un formās, uzstājoties eksperimentālās mūzikas koncertos, veidojot instalācijas un skaņdarbus multikanālu sistēmām. 2013.gadā viņš ir piedalījies un viņa darbi bijuši skatāmi vai tikuši atskaņoti gan Latvijā (mākslas muzejā „Rīgas Birža”, jauno mediju kultūras centrā RIXC Spīķeros, festivālā ”Skaņu mežs” un citur), gan skaņu mākslas centros STEIM Nīderlandē, EMS un „Fylkingen” Zviedrijā, koncertzālē „Audiorama” Stokholmā, „Cafe OTO” Londonā, festivālos „NextSound” Ukrainā un „Sound Around Kaliningrad” Krievijā un citur.
