Šogad vasarā stikla pūšanas darbnīcā strādāja stikla pūtējs Aleksandrs Logvins. Tolaik vēl Latgales mākslas un amatniecības centra, taču tagad Līvānu stikla un amatniecības centra mārketinga speciāliste Sintija Lukjanska ļāva ielūkoties stikla izstrādājumu tapšanas procesā.
“Ir trīs krāsnis. Pirmā krāsns karsē pīpes, jo atšķirībā no stikla mākslinieka, stikla pūtēja galvenais instruments ir pīpe, un tai ir jābūt karstai, lai uzņemtu bezkrāsaino stikla masu, kas atrodas vidējā krāsnī. Vidējā krāsnī atrodas bezkrāsainā stikla masa, mēs iepērkam gatavas granulas no Vācijas, un šajā krāsnī ir 1300 grādu liels karstums. Kad masa ir gatava, stikla pūtējs sāk ar to darboties. Šī krāsns ir “dzeguze”, kurā atrodas lielāks karstums, tur ir 1400 grādu liels karstums, un tā pilda tādu kā mikroviļņkrāsns efektu, jo stikls, iznākot no vidējās krāsns, uzreiz strauji atdziest, un stikla pūtējs ar to nav īsti mierā. Tāpēc visu laiku ir jāuzsilda stikls no jauna. Tad darbojoties, izmantojot instrumentus kā knaibles, šķēres, arī iekrāsojot stiklu, tad rodas unikāli stikla produkti pie mums,” vasarā stāstīja Lukjanska.
Līvānu stikla fabrika darbojās no 1887.gada līdz 2008.gadam, kad fabrika bankrotēja un Līvānu stikla kolekcija nonāca pašvaldības īpašumā. Stikla ekspozīcija ieguva jaunu mājvietu 2013.gadā. Tā soli pa solim tagadējais Līvānu stikla un amatniecības centrs ieguva ciešāku saistību ar Līvānu stiklu.
“Latvijā ir divas stikla pūšanas studijas, fabrikas vairs nav nevienas. Gribas saglabāt šo amatu prasmi, gribas noturēt Līvānos. Jo Līvānos ir koncentrēti vēl aizvien tie resursi, ka mēs varam šo stikla pūšanas prasmi uzturēt. Un jāsaka, ka stikls vienmēr ir bijis Līvānu vizītkarte. Un mēs gribam to aizvien vairāk izcelt,” pauda Līvānu stikla un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne.
Stikla pūšanas darbnīca un ekspozīcija ''Līvānu stikla muzejs'' ir iekļauta Mikelandželo fonda veidotajā projekta “The Homo Faber Guide” – ceļvedī, kura mērķis ir popularizēt labākos Eiropas meistarus. Turklāt nesen stikla pūšana Līvānos iekļauta arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
“Šobrīd mums darbnīcā darbojas divi stikla pūtēji: meistars Aleksandrs Logvins un viņa asistents Valērijs Veiss. Un stikla pūšanas darbnīcā mums tiek demonstrēta amatu prasme. Var atbraukt, apskatīties, kā notiek šis process, sajust to karstumu, sajust, kā es saku, brīnums stikla pūtēju rokās, jo tas process fascinē pat mani. Es darbnīcā ieeju katru dienu, bet vienalga ir mirkļi, kad es apstājos un skatos, kā tas notiek – tas karstais stikls, kā to savalda stikla pūtēji. Tas viss notiek no brīvas rokas, bez kaut kādas formas, ļoti ātri tāpēc, ka karsts stikls prasa maksimālu koncentrēšanos. Tas process tāds fascinējošs,” pastāstīja Griezāne.
Līvānu stikla un amatniecības centrā lielākā apmeklētāju plūsma bija vasarā, kad centru apmeklēja teju 5 tūkstoši cilvēku. Bet gan pavasarī, gan rudenī, kad darbība bija ierobežota, kopējais apmeklētāju skaits ir sarucis. Gada griezumā kopumā septiņi ar pusi tūkstoši apmeklētāju.
“Bet mēs nesūdzamies, un esam priecīgi, ka varējām uzņemt apmeklētājus kādu laiku, ka cilvēkiem bija tāda iespēja atbraukt. Tagad visiem kopīgi jāsaņemas, jāpasēž mājās, tik daudz no mums tiek prasīts ar cerību, ka tas dos vajadzīgo rezultātu un ka nākošgad varēsim atkal tikties,” piebilda Griezāne.
