Liepājas muzejā skatāmi Jaņa Rozentāla darbi no Kurzemes kolekcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No 17. janvāra Liepājas muzejā būs skatāma izcilā latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla (1866 – 1916) gleznu izstāde “Janis Rozentāls. No Kurzemes kolekcijas”, kurā redzami līdz šim mazāk publiski eksponēti mākslinieka darbi no Kurzemes muzeju krājumiem, vēsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Izstādē iekļauti Jaņa Rozentāla darbi no Liepājas muzeja, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja, Tukuma mākslas muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja un Kuldīgas novada muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas.

Talantīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80. – 90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.

Pavisam izstāde skatāmi 16 darbi, kuros portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām un mitoloģiskiem  sižetiem.

Viens no interesantākajiem darbiem izstādē ir mākslinieka pašportrets, kurš izceļas nevis ar glezniecības veidu, bet gan ar to, kā tas ir nonācis Liepājas muzejā ar tā dibinātāja Jāņa Sudmaļa gādību. “Sudmalis ir bijis Rozentāla audzēknis, viņš ir braucis uz Rīgu vienu semestri mācīties pie Rozentāla, līdz ar to viņam ir bijusi vienmēr interese par viņa darbiem. Un savu laiku viņš ir braucis arī uz Saldu apzināt viņa dzimtās mājas un darbnīcu, kur viņš ir strādājis. Tur viņš tā nevilšus ir atradis vienu sienu, kura it kā ir aizsista ar tādiem kā dēļiem un tās dēļu šķirbas ir bijušas aiztaisītas ar kartonu.

Viņš ieskatījies, un uz viena tā kartona ir bijis viņa zīmēts pašportrets.

Tā tas darbs ir noņemts no tās sienas un atvests uz Liepājas muzeju,” zina stāstīt Liepājas muzeja vēsturniece Antra Brakša.

Jaņa Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. 20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā un grafikā.

Līdztekus Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram arī Janis Rozentāls  Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.

Izstāde Liepājas muzejā skatām no 17. janvāra līdz 17. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti