Igo aizrautīgi var stāstīt par katru no tēliem vai sajūtām, kas atklājas un piepilda ar saturu viņa mākslas darbus – vai tā būtu smilga, laiks, skudra, mirklis, pilsēta vai kas cits, kas iedvesmojis radīt. Viņš pieķeras darbam jau zinot, kāds tas varētu izskatīties pabeigts, reizēm tas prasa stundas, dienas un pat nedēļas.
Gluži tāpat kā katra diena atšķiras, tā arī darbi ir dažādi, piemēram, Pilsētas paslēpes. „Faktiski no vienas klišejas veidoti divi dažādi darbi, vienam ir rudenīga sajūta, otram – vai nu pavasara rīts, vai ziemīgs. Šeit un vēl citās vietās, kur es esmu izstādījis divus ļoti līdzīgus darbus, kas tapuši no vienas klišejas, kurām ir dažādi rezultāti, var parādīt kādas ir iespējas, strādājot ar spiedi. Šos darbus pēc pirmās nospiešanas reizes, pēc iegūtā rezultāta, atkal mēģināt klāt ar krāsu un iegūt vēl rezultātu,” stāsta Igo.
Lielākā daļa no darbiem tapuši pēdējā pusgada laikā, taču muzeja zālēs, kur apvienotas trīs telpas, aplūkojami arī agrāk tapuši darbi. Igo skicē, veido ofortus, kas darināti ar metāla irbuli uz cinka plāksnes, un strādā jauktā tehnikā. „2010. -2011.gads ir tas laiks, kad es sāku apmeklēt grafiķes Neles Zirnītes meistarklases. Tehnika, kuru viņa man piedāvāja pamēģināt, mani arvien vairāk piesaistīja. Viens solis pakaļ otram, izbrīvējot laiku starp koncertiem, mēģinājumiem, brīžiem izskatās, ka nodarbojas tikai ar šīm lietām.”
Liepājas muzejā skatāmi ne tikai Igo mākslas darbi, bet arī nesen tapušie dizaina suvenīri – sveces, krūzītes un citi priekšmeti ar Igo grafiku apdrukām. Igo sveces degs visu izstādes laiku līdz pat 10.decembrim.
Vienlaikus šiem procesiem klajā nācis trešais Igo dzejas krājums „Debesis karstas”, kas savu atvēršanu piedzīvoja Liepājā. Debesis paliek karstas arī oktobra beigās, saka Igo: „Droši vien būs pietiekami karstas arī novembrī, jo grāmatas prezentācija vēl turpināsies. Grāmatā ir dažas esejas, dzeja, kas tapusi pēdējo četru, piecu gadu laikā. Ir lasāmi ugunij, zemei veltītie darbi, kas skan arī mūzikā. Kuldīgai veltītā dzeja. Tur redzamas grafikas, viena veltīta Toskānai, vēl pēdējā vilcienā paspēju ielēkt, tāpēc ir viens dzejolis un grafika no Toskānas ceļojuma.”
Daudzi grāmatā atrodamie dzejoļi kļuvuši par Igo dziedātām dziesmām ar komponistu Jāņa Strazda, Valta Pūces un Aivara Hermaņa mūziku. Novembra beigās klajā nāks mūziķa eseja „Mans Ziemassvētku stāsts”, kur būs atrodami Igo zīmējumi ar tušu ogli un kritiķiem, vienā no ilustrācijām būs redzama kāda īpaša ābele.
