Liepājas muzejā Edvīna Kalnenieka «Rudens motīvi»

Liepājas muzejs aicina ikvienu interesentu uz Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Edvīna Kalnenieka izstādes „Rudens motīvi” atklāšanu 6.augustā plkst. 16. Izstāde "Rudens motīvi" skatāma līdz 7.septembrim.

"Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā," skaidro Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve. "Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. Kalneniekam gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums."

Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.

Kalnenieks dzimis Liepājā. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1953-1958). Studijas viņš turpinājis LMA Glezniecības nodaļā (1958-1964), ko beidz ar diplomdarbu „Dārzā” (vadītājs Eduards Kalniņš). Stažējies Sanktpēterburgā Valsts I.Repina akadēmiskajā mākslas, skulptūras un arhitektūras institūtā un Viļņā.

Kopš 1978. gada Kalnenieks ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. No 2002. līdz 2012. gadam - LMA Zīmēšanas katedras vadītājs.

Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.

Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo „sauso glezniecību” ir jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatiem un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un saglabā sākotnējo izskatu. Atšķirībā no eļļas glezniecības, kurā krāsu pigmentus saistošām eļļām un lakām turpinās ķīmiskie procesi, kā rezultātā darbi nomelnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti