Izstādes nosaukumu veido mākslinieču vārdu pirmie burti. Izstādē katra no viņām skatītājiem rāda savus darbus un aizraušanos. Dzintra Vīriņa eksponēs grafikas un kolorētus zīmējumus, Daina Galakrodzeniece piedāvā tekslildizaina izstrādājumus un Zigrīda Atāle eksponēs interjera risinājumu. Atšķirīgās mākslas jomas apvienojot, mākslinieces atzīmē nozīmīgu jubileju. Visas trīs mākslinieces dzimušas 1955.gadā. Dzintra Vīriņa - 4.februārī, Zigrīda Atāle - 11.jūnijā, Daina Galakrodzeniece - 11.oktobrī.
Dzintra Vīriņa 1977. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu un iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) grafikas nodaļā. 1983. gadā beigusi akadēmiju un sākusi strādāt Liepājas mākslas skolā par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju.
Kopš 1991. gada strādā Liepājas Universitātē par lektori mākslas programmās, mācot zīmēšanu, grafiku, burtu mācību. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1985. gada ar kolorētiem zīmējumiem un grafikas darbiem. Ilustrējusi 22 grāmatas, 16 no tām ir Ērika Kūļa grāmatas.
Daina Galakrodzeniece maģistra grādu lietišķajā mākslā ieguva Tallinas Valsts mākslas institūtā, kur piecus gadus studēja Tekstila un modes katedrā. Pirms tam mācījās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kurā pēc studijām Tallinā strādāja par tekstila nodaļas vadītāju un mākslas priekšmetu skolotāju.
Vēlāk, kad Liepājas Pedagoģiskajā institūtā tika atvērtas mākslas programmas, Daina Galakrodzeniece saņēma uzaicinājumu strādāt par pasniedzēju arī tur. Arī šobrīd māksliniece savas zināšanas nodod bērniem, kuri mācās viņas vadītajā Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļā.
Daina Galakrodzeniece piedalījusies dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs – Igaunijā, Ukrainā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Taivānā, ASV.
No mātes mantotās amata prasmes un krāsu izjūta sakausējumā ar skandināvisko Tallinas skolu veido to mākslinieces darbu stilu, kuru igauņu kolēģi sauc par īsti latvisku, bet latvieši par igaunisku.
Māksliniece veido dizainu apģērba aksesuāriem (šalles, lakati, pončo, apmetņi), kā arī mājas tekstilu (segas, spilveni, aizkari, galdauti, virtuves un pirts dvieļi). Tie visi tiek austi mājas stellēs un ir unikāls roku darbs nelielā tirāžā. Aužot tiek izmantoti dažāda raupjuma lina diegi, lauku vilna, mohēra, merino vilna, smalkvilna un pusvilna.
Zigrīda Atāle beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1981. gadā. No 1989. līdz 1992. gadam strādājusi Liepājas teātrī par kostīmu mākslinieci, vēlāk tur bijusi galvenā māksliniece.
Veidojusi kostīmus izrādēm „Mauglis” (1982) un „Suns un kaķe” (1984) Jaunatnes teātrī, „Klusā daba ar cilvēkiem” (1982) un „Romuls Lielais” (1990) Drāmas teātrī, kā arī vairāk kā divdesmit izrādēm Liepājas teātrī. Viņas veidotās scenogrāfijas bijušas vairāk nekā 10 izrādēm Liepājas teātrī, Valmieras teātrī un Dailes teātrī.
Zigrīda Atāle veidojusi gan privātus, gan publiskus interjerus. Interjeri tapuši sadarbībā ar arhitektiem – Liepājas domes kafejnīca (1999, arh. U. Vecvagars), restorāns «Pastnieka Māja» (2000, arh. A. Kokins), Ūliha ielā (2001, arh. G. Pīlēna), privātmāja Otaņķu pagastā (2002, arh. G. Pīlēna), kafejnīca „Fausts” Rīgā (2002). Pēc Z. Atāles skicēm tapis Liepājas teātra interjers (no 1998. g.).
2004. gadā Atale aiziet no Liepājas teātra un līdz 2011. gadam strādājusi Liepājas mākslas vidusskolā kā direktores vietniece radošajā darbā un Interjera dizaina izglītības programmas vadītāja. No 2012. gada Liepājas Universitātes lektore.
