Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Aicina ziedot filmas pabeigšanai

Liepājas Mākslas foruma spilgtākie notikumi

Liepājas Mākslas foruma spilgtākie notikumi

Septembra pēdējā nedēļas nogalē Liepājā norisinājās mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Tas piedāvāja neparastus koncertus, dejas performanci, jauno mediju mākslas izstādi un operas un baleta izrādes bērniem uz kinoekrāna – kopumā desmit dažādu žanru notikumus.

Piektās jubilejas gadā Liepājas Mākslas forumu koncertzālē “Lielais dzintars” ievadīja tā mākslinieciskās direktores Baibas Bartkevičas uzstāšanās - dziedājums, ko viņa izpildīja festivāla pirmajā gadā. Šoreiz festivāls trīs dienu garumā skatītājus ierāva mūzikas, dejas, kino, operas, teātra un jauno mediju mākslas virpulī. Pirmajā vakarā pārsteidzot ar nepieredzētu notikumu – gulošo koncertu, skanot amerikāņu minimālista Mortona Feldmana skaņdarbiem beļģu kamermūzikas apvienības “Hte Collectief” izpildījumā.

“Īstenībā uz guļošo publiku nemaz neskatījos, bet sajust klausītājus varēja. Tas bija nedaudz savādi, jo telpā valdīja tāds kā labdabīgs sastingums, kas mūzikai ļoti piestāvēja. Mūzika pati par sevi izstaroja mieru, atslābumu, un tās uztvere pieprasīja atšķirīgu koncentrēšanās veidu. Un kāpēc gan lai atšķirīgs nebūtu arī ķermeņa stāvoklis?” jautāja mūziķis Tomass Dīltjenss.

Mortona Feldmana mūzika parasti prasa īpatnēju koncentrēšanos, mazliet novēlotu uztveri, kad klausītājs pieķer sevi domājam – vai šī mūzika mainīsies, uz kurieni un vai vispār tā ved, vai mani tā kaut kur aizvedīs, vai tā vēl ilgi skanēs?

Visi šie jautājumi risinās cilvēku galvās, un Mortons Feldmans īstenībā manipulē ar šīm sajūtām, līdz cilvēki atlaiž visas savas gaidas un pieņem īstenību.

Koncerta apmeklētājs, koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons stāstīja: “Ja mēs runājam par mūziku, Mortons Feldmans ir viens no vadošajiem amerikāņu avangardistiem un minimālistiem, viņš ir hrestomātisks komponists, kas, protams, Latvijā skan ļoti reti. Tā ir fantastiska muzikālā pieredze. To, ka mēs viņu paplašinām guļot, tas tikai palielina mūsu uztveres sajūtas šai mūzikai.

“Un es domāju, es izgāju ar fantastiskām emocijām, un es negribēju gulēt, jo tā mūzika ir tik koncentrēta un piesātināta, ka man tam vienkārši vajadzēja sekot līdzi,” piebilda Tomsons.

“Atklāšana bija pārsteidzoša. Orķestris, mūziķi spēlēja lieliski, taču izpildījumam pietrūka dvēseliskuma, pietrūka Dieva gara klātbūtnes, un tas man ne visai patika,” koncertu komentēja apmeklētāja Ruta.

“Ļoti interesanti, kaut kas ļoti nebijis, jauks koncerts bija,” pauda koncerta apmeklētāja Teika. “Pirmoreiz ''Liepājas dzintarā'' un uz grīdas klausīties, gaisma, mūzika, ļoti jauks.” Teika gan piebilda, ka šādā koncertā iespēja atgulties mūzikas uztveri atbrīvo, bet tas esot atkarīgs no mūzikas, ko klausās: “Klasiskajā noteikti nē.”

Par brīnumaināko koncertpieredzi daudziem klausītājiem izvērtās tereminspēles speciālistes Lidijas Kavinas uzstāšanās kopā ar akordeonistu Artūru Noviku. Pirms simts gadiem Leona Teremina izgudrotais instruments joprojām tiek uzskatīts par vienu no neparastākajiem, jo skaņa rodas, tam nepieskaroties.

“Uz teremininstrumenta redzam divas antenas, pie kreisās rokas antenas regulējam skaļumu, attālinot roku, skaņa paliek skaļāka, tuvāk – klusāk.

Ar labo roku regulējam skaņas augstumu – tuvāk antenai skaņa augstāka, tālāk no antenas skaņa pazeminās. Diapazons astoņas oktāvas,” skaidroja Lidija Kavina.

“Man paveicās, spēlēt mani mācīja pats šī instrumenta izgudrotājs LeonsTeremins, kad es vēl biju maziņa. Viņš nodzīvoja ilgu mūžu, es viņu iepazinu jau vecumdienās, bet viņš bija ļoti aktīvs un labi spēlēja uz sava instrumenta – izteiksmīgi un profesionāli,” atklāja mūziķe.

Kavina skaidroja, ka instrumenta iespējas ir kā jau elektroniskam instrumentam, taču uz tā var spēlēt kā uz tradicionāla instrumenta: “Jo viņš ir ļoti dzīvs un jutīgs pret katru kustību. Katrs milimetrs atsaucas uz skaņu, tāpēc var spēlēt tradicionālo klasiku… kā Rahmaņinova vokalīzi vai āriju.”

Mūziķe atklāja – instrumenta jutīgums nozīmē, ka nepieciešama liela koncentrēšanās, stabili jātur pozīcija, jākontrolē kustības.

“Visgrūtāk ir atrast skaņas, jo tās atrodi pēc dzirdes, man skaņa ir jāiedomājas,” stāstīja Kavina.

Mūziķe, mūzikas pedagoģe, koncerta apmeklētāja Igeta Gaiķe par koncertu stāstīja: “Tas bija ļoti interesanti, iespaidīgi un aizraujoši. Es šobrīd studēju etnomuzikoloģiju, un man pašai ārkārtīgi interesanti bija iepazīties ar šo mūzikas instrumentu. Kad Rolands Kronlaks stāsta par šo instrumentu lekcijās, ir kaut kas cits, nekā to redzēt klātienē. Apbrīnojami, kā izpildītāja var atrast visas gradācijas, pārzināt katru noti, tas fascinēja un bija tiešām ļoti iespaidīgi!”

Pirmoreiz Liepājā ģimenes ar bērniem varēja vērot laikmetīgo operu un baletu cikla “Lulu” kinoizrādes bērniem. Uz lielā ekrāna atdzīvojās tēli, piemēram, no Morisa Ravēla pasaku operas “Bērns un burvības” krāšņā iestudējuma Lorēna Pellija režijā Glaindburgas festivālā.

“Man likās ļoti interesanti pasniegti gan tērpi, gan lielie, mazie izmēri pasniegti. Tā pieeja ļoti patika,” stāstīja operas skatītāja Marija Busote-Uzuliņa. “Mēs atbraucām uz visu Mākslas forumu skatīties, klausīties, līdz ar to visu programmu paņēmām. Vakar guļošo izrādi, tad Irbīti, man ļoti patika…

Marijas meita Nikola Busote-Uzuliņa piekrita: “Man ļoti patīk, man viss patīk saistībā ar mākslu, jo vari ieraudzīt kaut ko jaunu, nebijušu un, kā jau man mamma, teica – smelties idejas.”

Visos koncertzāles stāvos uz vairāk nekā mēnesi vietu atraduši arī jauno mediju mākslas izstādes “Starpliktuvē” darbi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti