“Nozīmīgākā šī koncerta programmas daļa ir aizgūta no citas programmas ar nosaukumu “Melnāks par melnu”, un tā ir atsauce uz melanholisko angļu renesansi. Renesanses komponisti sirga ar šo saldsērīgo emocionālo stāvokli, kas atspoguļojas gan viņu mūzikā, gan tās vārdos. Mēs uzaicinājām mūsdienu komponistus radīt savus muzikālos komentārus par šo mūziku, tā sasaistot renesanses skanējumu ar laicīgās mūzikas skaņām,” pastāstīja Eva Reitere, komponiste un instrumentāliste no Austrijas.
Koncerta apmeklētājs, mūzikas skolotājs Juris Makarovs pauda savu viedokli: “Eksperiments ļoti interesants izdevies, tiešām bija baroka laika mūzika, cik sapratu, pēc tam pilnīgi avangardisks, kā no kosmosa.”
Trīs dienu laikā Liepājas Mākslas forums sapludināja dažādus mākslas žanrus. Režisors un mūziķis Vladislavs Nastavševs jaunā skanējumā kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu “Ezeri” izpildīja dziesmas no savām izrādēm, katru krievu dzejnieka Nikolaja Kuzmina eksistenciālo dzejoli izdziedot kā īpašu stāstu.
Par skatītāju visvairāk gaidīto notikumu kļuva austrāliešu komponista Bena Frosta un islandiešu laikmetīgās mūzikas komponista un diriģenta Daniela Bjarnasona simfoniskā svīta “Solaris”.
Tā radīta, iedvesmojoties no krievu kino ģēnija Andreja Tarkovska zinātniskās filmas un slavenā minimālista Braiena Īno ambientās mūzikas.
“Tarkovskis ir viens no tiem režisoriem, kurš izturējis laika pārbaudījumu. Man viņa kino valoda šķiet ļoti īpaša. Staņislava Lema grāmata “Solaris” vienmēr manī rezonējusi, un, manuprāt, ir daudz veidu, kā šo tekstu un tā idejas interpretēt. Kino, protams, ir viens no tiem. Mēs to izpaudām mūzikā, kas radās improvizējot, un Tarkovska filma bija mūsu muzikālās reakcijas rosinātāja,” skaidroja Bens Frosts.
Festivāla programmā bija iekļautas arī piecpadsmit 2017.gada Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētās īsfilmas un laikmetīgās dejas izrāde par prieku un skumjām. Piecu jauno mākslinieku Laikmetīgās mākslas izstādē “Viņas spējas” reālisms savijās ar fantastiku, savukārt monumentālais fasādes gleznojums “Atlants” Graudu ielā vēsta par gara brīvību. Abiem jaunajiem māksliniekiem šis nav pirmais lielformāta veikums Liepājas pilsētvidē.
Liepājas Mākslas foruma rīkotāji jau met tiltu uz nākotni. Kā pastāstīja koncertzāles “Lielais dzintars” un Liepājas Mākslas foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča, iespējas esot neierobežotas: “Atskatoties uz šī gada festivālu, man radās daudz ideju, ko varētu nākošajā gadā taisīt; tas neierobežotais apjoms, kas mūsdienu mākslas valodā ir sevi pieteicis gan Latvijā, gan ārvalstīs, ir tik plašs, ka ir neierobežotas iespējas. Es zinu, ka nākamgad gribēšu daudz mākslas darbu likt pilsētvidē, jūrmalā ir viens darbs padomā no holandiešu māksliniekiem, lai pilsētvidē vēl vairāk iedzīvinātu visu pilsētu tieši laikmetīgās mākslas zvaigznājā.
Ir arī dažādi aizmetņi vietējo mākslinieku iesaistē radīt jaunus pasūtījuma darbus sadarbībā ar ārvalstu māksliniekiem, lai rastos jauni mākslas darbi šeit uz vietas, savienojot vietējos māksliniekus ar starptautiskām zvaigznēm.”
