Liepājā izstāda muzeja mākslas kolekciju

Liepājas muzejā šonedēļ atklātas divas jaunas izstādes – viena veltīta fotomākslinieka Huberta Stankeviča 90. jubilejai, un tajā apskatāmas viņa dzīves laikā neizstādītas lielformāta fotogrāfijas, savukārt otra izstāde “Liepājas māksla. 100 gadi” veidota no muzeja krājuma kolekcijas, interesentiem ļaujot izsekot vietējās mākslas dzīves norisēm no Latvijas brīvvalsts laikiem līdz mūsdienām.

Fotogrāfijā redzams, kā Otrā pasaules kara laikā toreizējā Liepājas muzeja vadība Liepājas Sv. Annas baznīcas pagrabā noslēpj muzeja krājuma mākslas kolekciju, un pēc kara beigām tā – neskarta - ar zirgu pajūgiem tiek nogādāta atpakaļ muzejā. Daļa no kara nestās iznīcības paglābto gleznu tagad apskatāma izstādē “Liepājas māksla. 100 gadi”. Tām klāt arī padomju varas laikā un mūsdienās tapuši darbi. Kopumā pārstāvēti aptuveni 60 Liepājā dzimuši vai šeit mācījušies un strādājuši mākslinieki, kuriem katram savs rokraksts, tomēr – kā atzīst muzeja speciālisti – jūtams arī kas vienojošs.

“Kad atbrauc mākslinieki no citas vietas, tad uzreiz var pateikt, ka nav liepājnieki. Bet, ar ko viņi atšķiras, nezinu. Pierasts – katram savs rokraksts, bet pateikt konkrēti, pēc kā atšķiras, nevar," saka vēsturniece Antra Brakše.

Liepājas muzeja kolekcijā glabājas vairāk nekā 4000 mākslas priekšmetu, kas gan pirkti, gan uzdāvināti. Muzeja speciālisti pauž gandarījumu, ka bagātīgais krājums ļāvis izveidot ne tikai vizuāli krāšņu, bet arī izglītojošu izstādi par Liepājas mākslas dzīvi.

“Latvijai 100 gadi. Mēs sen neesam rādījuši, kas mums ir krājumā visa šī laika griezumā,” norāda Brakše.

Vēl vienu jaunu izstādi Liepājas muzeja telpās šonedēļ atklāja studija “Fotast”, uztaisot lielformāta bildes no studijas dibinātāja – nu jau aizsaulē aizgājušā fotomākslinieka Huberta Stankeviča atstātajiem un līdz šim neattīstītajiem negatīviem.

“Bildes ir 50 gadus vecas, bet viņas izskatās kā jaunas. Un tas jauneklīgums bija viņā pašā. Viņš nekad neizrādījās nevienam vājš, arī tie rakursi tādi spēcīgi,” atzīst fotogrāfs Varis Santrs.

“Viņam patika visa veida fotogrāfijas – reportāžas, portreti, ainavas. Bet tas izšķirošais – viņš bija ļoti stingrs prasībās, ne acu galā necieta haltūru,” saka fotogrāfs Pēteris Jaunzems.

Izstādes veidotāji uzskata, ka pašam meistaram pret krājumos atrasto negatīvu attīstīšanu un publiskošanu nebūtu pretenziju. Bildes veidotas, ieturot Stankeviča rokrakstu  un ar pietāti pret viņa stingrajām prasībām.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti