Ikonu gleznošana Latvijā notiek jau vairākus gadsimtus, un tās atrodamas ne tikai pareizticīgo un vecticībnieku dievnamos, bet arī daudzās mājās un privātkolekcijās. 2012. gadā izveidotā Ikonogrāfu biedrība apvienojusi vairākus gan Latvijā, gan ārpus tās dzīvojošus ikonu autorus, kuri regulāri rīko savu darbu izstādes, iepazīstinot sabiedrību ar šī žanra tradīcijām un simbolos pausto vēstījumu.
"Tā ir sajūtu māksla. Dabā cilvēki neizskatās gluži tā kā ikonās. Galvenā doma – punkts, kur koncentrējas uzmanība, ir manā sirdī. Ikona uz mani raugās vai es raugos uz ikonu šādā perspektīvā. Sateces punkts ir manā sirdī," stāsta māksliniece, Ikonogrāfu biedrības pārstāve Anna Zandberga-Šenke.
Viņa ikonas glezno gan uz tradicionālā materiāla – koka dēļiem, gan arī uz akmeņiem, izmantojot senas krāsu jaukšanas metodes, Venēcijas zeltu un olas dzeltenumu. Gleznojot fonā viņai skanot ne tikai klasiskā mūzika, bet arī smagais roks. Māksliniece neslēpj, ka reizēm saskārusies ar aizspriedumiem – kāds pārmetis, ka ikonas nedrīkst gleznot sievietes, citam nav paticis, ka ikonogrāfu vidū ir arī luterāņi un katoļi.
"Cilvēkiem tas ir vajadzīgs, baznīcai tas ir vajadzīgs – nest šo mākslu ārā, pie cilvēkiem, stāstīt un rādīt to," norāda Anna Zandberga-Šenke. "Mēs rīkojam meistarklases, izstādes, mācām cilvēkus nodarbībās."
Liepājas muzejā līdz februāra beigām kopumā apskatāmas aptuveni 50 ikonas, no kurām daļa gleznota speciāli šai izstādei. Lai apmeklētāji varētu lasīt ikonās ietverto, gadsimtiem seno simbolu vēstījumu, izstādē būs pieejami arī paskaidrojoši materiāli.