Festivālā ar saviem darbiem piedalās teju pussimts mākslinieku, kas gan filozofiski, gan citkārt arī visai burtiski apspēlē festivāla tēmu.
Viens no izstādes darbiem, kas vistiešāk atspoguļo šī gada festivāla tēmu “Mākslas otra puse”, ir Barbaras Freibergas un Gustava Muzikanta kopdarbs – no betona veidotā skulptūra “Pannus introvertus”.
To aplūkojot no priekšpuses, redzama labi nostrādāta skulpturāla figūra, bet apejot tai apkārt, paveras otra puse – raupjš un neapstrādāts materiāls.
Darbs arī vēsta par mūsu ikviena divdabību, atzīst viena no autorēm Barbara Freiberga: “Mēs skatījāmies uz to visu kā uz divu iespēju sadarbību vai arī pretdarbību, jo tu nekad nevari zināt, kurā momentā tu esi vienā vai otrā pusē. Tu nekad nevari zināt, kura tad ir tā pareizā puse, vai tā maigā vai tā raupjā, vai tā smukā vai tā brutālā. Materiāls ir betons ar armējumu. Un šoreiz mums visā procesā betons atklājās ar milzīgiem pārsteigumiem. Jo vienmēr liekas, ka betons – tas ir kas ļoti stiprs un nesatricināms, bet bieži vien tas izrādījās tik trausls un tik vārīgs, ka mums nācās meklēt daudz dažādus risinājumus, lai to pastiprinātu.”
Tiešāk un ne tik tieši izstādes tēma apspēlēta arī citos darbos; vēl ļoti būtisks šīs izstādes elements ir, ka mākslinieki izmanto ļoti daudz atstarojošu virsmu un spoguļu. Īpaši iespaidīgs ir Kristianas Kazarjanas veidotais “Spoguļu labirints”.
Festivāla rīkotāja Ināra Liepa stāsta: “Ne vienmēr mākslinieks ir gatavs parādīt sava mākslas darba otru pusi, jo tā vienmēr ir pie sienas vai slēpta, jo, nu, ir tāds pieņēmums, ka nevajag rādīt to virtuvi. Bet tieši šajā izstādē, vēl ņemot vērā to, ka mums ir ļoti daudz arī atstarojošu virsmu un spoguļu, mēs atstarosim, mēs parādīsim mākslinieka darba otru pusi. Nu un, protams, “Spoguļu labirints”, es domāju, daudziem liks būt ļoti pārsteigtiem, jo – ja jūs gribat sevi klonēt neskaitāmos veidos – tad ejiet droši iekšā. Tā ir Kristianas Kazarjanas ļoti nopietna konstrukcija. Es gribētu teikt, ka faktiski šo ideju ir izdomājis Leonardo da Vinči. Jo viņam ir tas slavenais astoņstūris no spoguļiem. Un citi mākslinieki mēdz iespaidoties no šīs idejas.”
Vienā no saviem mākslas darbiem ar spoguļiem spēlējas arī Pēteris Sidars. Tā ir no sarkaniem plastmasas dzēriena salmiņiem veidota instalācija, kurā salmiņu mudžeklis veido izteiksmīgu saspēli ar apakšā esošo spoguli.
Bet Pēterim Sidaram ir vairāki darbi, un viena tapšanas aizkulises atklāj pats mākslinieks: “Pie manis ciemos atbrauca mana mazmeitiņa, sāka zīmēt uz sienām un tapetēm. Mēs atļaujam brīvību, nav ko tur māžoties, jo tapete ir tapete, un jo tā krāsaināka jo interesantāka. Un tad tā mazmeitiņa Kate tur zīmēja, un pēkšņi es ieraudzīju, ka tur taču ir baigā ideja! Un tad es to pārnesu uz savu mākslas darbu un uzgleznoju ar savu fraktālismu kopā.”
Mākslas darba otra puse spilgti atklāsies arī tērpu dizaineres Sabīnes Ogas radītajos tērpos un Jāņa Vaivoda monumentālajā metāla objektā “Pēdējais karotājs”. Ināra Liepa stāsta: “Šeit ir noslēpums. Tātad, ja mēs atveram durtiņas, tad mēs ieraudzīsim mākslas iekšpusi, oderīti. Tur būs spoguļi, tur būs pārsteigums. Jānis Vaivods ir šī unikālā darba autors, vispār viņš ir baigais monumentālists. Viss, ko viņš dara, ir ļoti pārliecinoši; neskatoties uz to, ka metāls ir ļoti nopietns, smags materiāls, viņš spēj iztamborēt brīnišķīgas lietas.”
Pati Ināra Liepa izstādē piedalās ar diviem darbiem, kuru ideja ir atklāt kara bezjēdzību, viņas izmantotie materiāli ir alvas zaldātiņu figūriņas un spoguļi. “Te ir attēlota tāda mežonīga cīņa. Vienam pret otru. Nu kāpēc ir jākaro pret kaut ko? Kāpēc ar varu kaut kas ir jāuzspiež? Mēs visi esam zaudētāji šādā cīņā,” skaidro Liepa. “Nu labāk domājam labas domas, stādām ziedus, rīkojam svētkus, bet necīnāmies pret un necenšamies musināt vienu pret otru. Tas man liekas ir tik stulbi! Mums ir jāatrod viens kopsaucējs, nu atrodam to kopsaucēju! Bet manā skatījumā tādi mēs izskatāmies no malas.”
Kopumā izstādē šogad piedalās vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku. Izstādi papildinās arī Amerikā dzīvojošo mākslinieču Pašas Setrovas un Jūlijas Osinas-Fridmanes fotoprojekts “Shoddy Bear”, kas ir viņu dāvinājums Ināras Liepas Leļļu mākslas muzejam, kā arī laikmetīgās mākslas lāču autordarbu kolekcija no muzeja krājumiem.
Pirmos piecus gadus izstādes centrā bija pasaules izcilāko leļļu meistaru darinājumi, bet tagad Ināras Liepas interese ir atklāt leļļu mākslas kopsakarības ar citiem mākslas žanriem.
Izstāde “Mākslas otra puse” Dzelzceļa muzejā būs skatāma no 16. līdz 25. septembrim.
