Grāmatu restaurēšanas meistare Sarmīte Lencberga, lūgta parādīt savus darba instrumentus, vienu pēc otra ceļ priekšā medicīnas jomai raksturīgus instrumentus, kuriem ir ļoti būtiska loma arī restaurācijas procesā. „Pamatā zobārstniecības instrumenti: dažādi ķeksīši, lāpstiņas, gan parastie skalpeļi, gan vienreizējās lietošanas skalpeļi… Šos instrumentus parasti izmanto pie pirmreizējās mehāniskās tīrīšanas, ja tur kāds krikumiņš ir mazliet pieķēries, to paņem nost.
Skalpeli savukārt izmanto, ja nepieciešams „pieaudzēt lapas”. Ja ir materiāla zudums, piemēram, iedomājieties noplēstu lapas stūri, tad tam no jauna materiāla - speciāla japāņu papīra - pieaudzē jaunu stūri,” stāsta restaurēšanas meistare.
Grāmatu restauratoru instrumentu klāstā ir arī tīrāmās otas, dažādas cietības dzēšgumijas un speciāli gatavots dzēšgumiju pulveris smalkākiem papīriem, arī dažāda veida līmes. Lielākā daļa darba procesa notiek uz tā dēvētā gaismas galda, kas veidots no stikla un tiek apgaismots no apakšas.
Ja grāmatas lapas ir ļoti netīras, papīrs tiek mazgāts speciālā vannā, stāsta grāmatu restauratore-meistare Iveta Daugule-Balode. „Kad es sāku mācīties par restauratori, man arī bija pārsteigums, ka papīru ir iespējams mazgāt. Man likās, ka tas izšķīdīs, bet tā tas nenotiek. Papīru liek filtrētā ūdens vannā, pēc pusstundas ņem ārā, un šajā laikā visas „sliktās” vielas ir iznākušas ārā,” skaidro Daugule-Balode.
Grāmatu restauratora darbs pieprasa ļoti lielu pacietību un rūpību, kā arī dziļas zināšanas par papīra, ādas, koka un citu materiālu īpašībām. Sarmītei Lencbergai darbā ļoti palīdz viņas ķīmiķes izglītība, īpaši tādēļ, ka viņas specializācija ir reto izdevumu restaurācija. „Šis darbs ir pārvērties par manu dzīvesveidu. Vislabāk man patīk nobeiguma process, kad grāmata ir gatava, es to esmu skaisti uzpucējusi, nolikusi uz galda un varu par to priecāties,” atzīst meistare.
Visvecākā grāmata, ko Sarmīte Lencberga restaurējusi, ir 1476.gadā izdotā inkunābula, kas savulaik kā unikāls atradums tika atrasta Aglonas bazilikas bibliotēkā. Grāmata bija ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc darbs pie tās atjaunošanas bija īsta meistarības slīpēšana. „Sarežģīti bija tas, ka grāmatas apakšmala bija stāvējusi mitrumā un praktiski sapuvusi. To savest kārtībā bija laikietilpīgi un grūti, bet mums izdevās to paveikt.” Inkunābulas restaurācijā ļoti palīdzējuši arī ar elektronu mikroskopu veikti attēli, kas grāmatas papīra šķiedru palielina tūkstoš reižu
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Restaurācijas nodaļas 25. jubilejai veltītā izstāde ar nosaukumu „Pirms - pēc” tiks atklāta ceturtdien Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. Tajā varēs aplūkot izcilākos grāmatu restauratoru veikumus, kā arī iepazīties ar restaurēšanas procesu un instrumentiem.
