Latvijas valsts simtgades programmas izstāde izgaismo līdz šim vēsturē nenovērtētu neparastu Latvijas trimdas 20. gadsimta personību – dejotāju un publicisti Aiju Bertrāni.
Viņa kopā ar vīru - amerikāņu dejotāju un mākslinieku Raimondu Dunkanu (slavenās dejotājas Aisedoras Dunkanes brāli), no pagājušā gadsimta 20. līdz 70. gadiem Parīzē vadīja alternatīvas izglītības telpu un komūnu “Akademia”. Sapludinot kopā kapitālisma kritikā sakņotas idejas, vēlmi ikdienā izdzīvot seno Grieķiju un Latvijai raksturīgo “dabisko” dzīvesveidu, Akadēmijā varēja apgūt dejas, mākslas un amatniecības kursus, tai bija sava galerija un izdevniecība, un tur notika teātra un dejas iestudējumi. “Akademia” bija 20. gadsimta Parīzē ne tikai mākslinieciski un ideoloģiski jauns strāvojums, bet arī saikne ar Latvijas trimdas kopienu Parīzē - uz brīdi tās ēkā pat norisinājās Latvijas vēstniecības rīkotie pasākumi.
Akadēmijai bija pamanāma, taču neviennozīmīga loma Parīzes mākslas ekosistēmā. Līdzīgi citām 20. gadsimta sākuma kolektīvajām utopijām, Akadēmija nebija nedz īsti tās dalībnieku dzīvesvieta, nedz skola tās klasiskajā izpratnē, drīzāk dažādu cilvēku kopiena, kas pulcējās ap Raimondu Dunkanu, viņa filozofiju un iesaistījās Akadēmijas aktivitātēs – dejā, mūzikā, aušanā, gleznošanā, diskusijās un lekcijās.
Izstāde “Akademia: Performing Life” ir par vēstures rakstīšanu, saaužot kopā faktus, pieņēmumus, atmiņas, interpretācijas un - pats svarīgākais – mūsdienu mākslinieku balsis. Latvijas un citu valstu mākslinieki savos darbos tiecas atklāt idejas, ko iemieso Akadēmija un Aijas Bertrānes dzīvesstāsts: alternatīvas esošajai izglītības sistēmai, kolektīvās utopijas, dažādas radošuma izpausmes un saikni starp mākslu un amatniecību. Tāpat izstāde vedina pārdomāt tādu komūnu kā Akadēmija pretrunīgos aspektus – piemēram, tās līdera personības kultu, kuru nekritiski atbalsta virkne sekotāju.
Izstāde notiek, Latvijas Laikmetīgās mākslas centram sadarbojoties ar mākslas un pētniecības centru “Bétonsalon” un “Villa Vassilieff”. Tās kuratori ir Solvita Krese un Inga Lāce, pievienojoties Camille Chenais.
Izstāde no 13. janvāra līdz 23. martam aplūkojama “Villa Vassilieff”.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekts “Pārnēsājamās ainavas” pievēršas ar migrāciju saistītai identitātes maiņai, kas rodas, vienas kultūras iezīmēm pārklājoties ar citām un veidojot jaunas kombinācijas, un kalpo kā atsauce uz idealizētiem dzimtenes atmiņu tēliem, urbānās vides nospiedumiem vai spēcīgām politiskām pārliecībām, kas bieži vien pavada pašus emigrantus un ar migrāciju saistītās pārmaiņas.
