Izstāde iezīmē gan nozīmīgākos kultūras un sociālekonomiskos notikumus tolaik, gan leģendārās mākslinieku ekspresionistu grupas attieksmi pret laiku.
Izstādes mērķis ir parādīt to, kas mākslas laukā notika Latvijas Republikas pirmās dzimšanas dienas laikā un kādi sociālekonomiskie un politiskie procesi to iespaidoja. Tāpēc izstādes “1919.gads. Latvijas Republikai – VIENS” centrālo vietu muzejā ieņem afišu stabs.
“Te ir gan afišas no tā laika, gan recenzijas, gan arī šeit, piemēram, ir tāda kā planšete vai liela lapa, kas veltīta 1919. gada 1. maija svinībām, jo līdzās pastāvēja arī padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā,” stāsta izstādes kuratore Elvija Pohomova.
“Par godu 1. maija svinībām dekorēja Rīgas centru, kur piedalījās jaunie mākslinieki. Tur, kur mums tagad ir Esplanāde un pareizticīgo katedrāle, Suta un citi uztaisīja maija svinībām veltītu panno, kur attēlota cīņa starp jauniem māksliniekiem un veco paaudzi, kur bija Jānis Zariņš un Tilbergs, kas neatzina moderno mākslu kā tādu.”
Pirmo gadu Latvijas pastāvēšanas vēsturē raksturo arī augstskolu un muzeju dibināšana, lielas izstādes un sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukums.
Kultūrpolitikā tieši šajā vēsturiskajā periodā izskanēja Zigfrīda Annas Meierovica doma par nepieciešamību iepazīstināt citas valstis ar Latvijas kultūru, kurai varētu būt liela nozīme Latvijas valsts atzīšanā “de jure”. Izstādi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā papildinās izglītojošas lekcijas – tuvākā no tām jau 14. aprīlī.
