Sadaļas Sadaļas

Latvijas Okupācijas muzejā atzīmēs mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienu

7. septembrī Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1 notiks latviešu mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Tajā tiks prezentēts jaunākais muzeja sagatavotais izdevums ‘’Mākslinieks Kurts Fridrihsons un ‘’franču grupa’’’’, kas ir pirmā burtnīca Latvijas Okupācijas muzeja projektā ‘’XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietās’’, informēja muzeja pārstāvji.

Vēsturnieka un mākslas zinātnieka Riharda Pētersona un mākslas zinātnieces Kristīnes Čakstiņas sagatavotajā izdevumā katrai no 13 “franču grupas” personām veltīta atsevišķa sadaļa, ko papildina fotogrāfijas, zīmējumi un dokumenti.

Tā sauktā “franču grupa” bija Latvijas inteliģences domubiedru kopa, kuru 20. gadsimta četrdesmito gadu beigās vienoja mīlestība uz Franciju un franču kultūru. Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, literāts, grāmatu, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs Kurts Fridrihsons (1911–1991) bija viens no “franču grupas” iedvesmotājiem un iniciatoriem. 1951. gada janvārī grupas dalībniekus Kurtu Fridrihsonu, Elzu Stērsti, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījumā Sibīrijas nometnēs.

Fridrihsons pēc aresta 1951. gada 3. janvārī pusgadu tika pratināts Stūra mājā un notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījumā. Laikā no 1951. līdz 1956. gadam Fridrihsons atradās vairākās nometnēs, no kurām centrālā bija Omskas apgabala Kamišlagā. Gulaga barakās tapa portreti, ceļojuma vīzijas un fantāzijas rosinātas ainas. Kurts Fridrihsons intervijā mākslas zinātniecei Tatjanai Sutai atklājis: “Man no Gulaga ir kādi 2000 zīmējumi. Pēc Staļina nāves man atsūtīja papīru un akvareļu krāsas, un es strādāju (zīmēju) pēc darba un svētdienās. Pa vienu svētdienu kādus 40 akvareļus uztaisīju, (..) arī bezgala daudz portretu, lai (ieslodzītie) var aizsūtīt uz māju. Tā bija unikāla sabiedrība.” Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas ap 15 000 Fridrihsona izsūtījumā darinātie zīmējumi.

Izdevums tapis sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta”, to finansē Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un privāts ziedojums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt