“Garkājceļš”
LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” veltīta Latvijas Mākslinieku savienības 80. pastāvēšanas gadadienai un tajā iekļauti 20.gadsimta 2. puses nozīmīgi mākslas darbi, kuru autorus šogad godinām jubilejā.
Izstādes koncepcijas vēstījumā darbu ekspozīcijai ir piešķirts tēls “ceļš – virzība – nākotne”. “Soļi, kā motoriskās darbības semantika, jāizprot kā laikmetīgs un ekspresīvs autoru snieguma un laikmeta inscenējums. LMS muzeja kolekcijā nozīmīgs ir pārstāvēto autoru ieguldījums profesionālās mākslas virzībā, mākslas veidu, žanru robežu paplašināšanā un akcentē laikmeta īpašo nozīmi Latvijas mākslā un sabiedrības domu rosināšanā,” skaidroja LMS. “Ekspozīcijā ir būtisks izstādes iekārtotāja, mākslinieka Jāņa Purcena telpas risinājums – skulpturālā postamentu kompozīcija, kas uzsver un akcentē izstādes ideju. Izstādē tiek uzsvērta iekārtojuma vizuālā vertikālitāte, augšupejošais ritms, kas simboliski raksturo 20. gadsimta 2. puses Latvijas mākslinieku izteiksmes līdzekļu meklējumus un tēlu veidošanas stilistisko izziņas tieksmi, darboties gribu.
Darbus raksturo tendence uzturēt modernisma tradīcijas, kā arī iekļauties postmodernisma formveides plūsmā.”
Izstādē ir iekļauti autoru, LMS biedru – Ojāra Pētersona, Ērikas Gulbes (1916-2003), Intas Celmiņas, Herberta Siliņa (1926-2001), Andreja Ģērmaņa, Jura Ģērmaņa, Jāņa Pauļuka (1906-2003), Ārija Skrides (1906-1987), Vijas Dzintares, Jura Rapas, Zigrīdas Rapas, Rūdolfa Heimrāta (1926-1992), Rasas Kalniņas-Grīnbergas, Valerijas Mickevičas (1921-2008), Līvijas Rezevskas (1926-2004), Aleksandras Briedes (1901-1992), Kurta Fridrihsona (1911-1991) darbi.
“Laiva. Patiesības saturu meklējot”
Līva Blumfelde personālizstādi “Laiva. Patiesības saturu meklējot” veidojusi ar vēlmi izsvērt māksliniekam aktuālos fiziskās eksistences ētikas jautājumus. Izstādes aprakstā skaidrots: “Autore rosina pārdomāt sinkrētisma metafizikā bāzētu dzīves cikliskuma un nepārtrauktības apjausmas ikdienišķo konstatāciju. Jautājums ir atbildēts? Līva Blumfelde atbildi veido vairāku mākslas veidu un stilistiku valodas simbiozē, sāncensībā un konkurencē panākot vizuālo līdzsvaru. Izstādē autore uzrunā skatītāju ar objektiem – laivas tēliem, to telpiskās kustības slīdējumu un laika jēdziena fiksācijām, kas ekspozīcijā iekļauj sešas lielformāta eļļas gleznas uz audekla un papīra, kur jūtama atsauce diplomdarba vadītāja, neoekspresionisma aizsācēja Latvijā gleznotāja Ivara Heinrihsona daiļradei. Tēmas izvērsumu par patiesības un satura mijiedarbības jautājumu Līva Blumfelde pauž arī ekspozīcijā esošā un neoreālisma stilistikas videodarbā “Pastaiga ar laivu”.”
Līva Blumfelde par izstādi sacīja: “Ekspozīcijā apskatāmo darbu mērķis ir izvirzīt jautājumus, kuri raksturo mākslas darba patiesības saturu. Simboliski izmantojot laivas tēlu, atklāta šī jēdziena metaforiskā nozīme.
Patiesības saturs nepretendē uz patiesību kā mūžīgu un absolūtu vai pretēji – mainīgu, laicīgu un subjektīvu, tas mākslā sevi parāda kā daudzveidību.”
Izstāde ir Latvijas Mākslas akadēmijas Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Māksla” Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares kvalifikācijas darba vizuālā daļa un iepazīstina ar mākslinieces Līvas Blumfeldes radošiem meklējumiem, atziņām, gūtiem iespaidiem darbojoties Latvijā un “Erasmus” studijām Austrijā, Horvātijā. Darba vadītājs ir LMA pedagogs, gleznotājs Ivars Heinrihsons. Izstāde notiek LMA un LMS sadarbības līguma ietvaros.
Izstādi iekārtoja Līva Blumfelde un Ansis Dobičins.
