Latvijas mākslas tirgus nevar lepoties ar saviem "gogēniem" vai "pikaso", kuru darbi tiek izsolīti par vairākiem simtiem miljoniem ASV dolāru. Taču mums ir vecmeistari Jūlijs Feders un Kārlis Hūns, kuru cenas pasaules gleznu tirgū jau sasniegušas vairākus simtus tūkstošu. Šobrīd rīkotajā Baltijas Izsoļu nama izsolē darbu cenas svārstās no pieciem līdz 16 ar pusi tūkstošiem eiro.
"Mākslas tirgus apzināšana kā tāda nav notikusi, ir bijuši mēģinājumi apzināt, kurš ir pārdevis kuru autoru. Tirgus ir neprognozējams, tāpēc gleznu cenu apzināšana ir diezgan problemātiska," saka izsoļu rīkotājs Raitis Cinks.
Augstākās sākumcenas izsolē ir Jāņa Pauļuka, Kārļa Padega, Gustava Kluča un Jaņa Rozentāla audekliem. Taču tie ir vecmeistari. Latvijas mākslas tirgū mūsdienu vadošo gleznotāju darbu cenas svārstās dažu tūkstošu eiro robežās.
Mākslas zinātniece Anda Treija uzskata, ka Latvijā mākslas tirgus balansē starp patērētāju pirktspēju un mākslas patieso vērtību. Piedāvājums esot plašs, taču, izņemot atsevišķus kolekcionārus, jārēķinās ar cilvēku pirktspēju.
"Tā jau nav, ka nevar nopirkt par 200 eiro - ir grafikas darbi, ir akvareļi, eļļas gleznas būs grūti par 200 eiro nopirkt. Ir arī tādi piecdesmitgadīgi, sešdesmitgadīgi mākslinieki, kuri visu mūžu ir darbojušies savā profesijā, un viņi uzskata, ka viņi nevar lētāk pārdot kā par 3000 eiro, jo par velti atdot arī nav pareizi," skaidro mākslas zinātniece, galerijas "Daugava" vadītāja Anda Treija .
Latviešu mākslas darbu kolekcionārs Jānis Zuzāns stāsta, ka pasaulē mākslas tirgū darbojas autoru reitingi, kas ne vienmēr liecina, ka dārgs mākslas darbs vienlaicīgi ir arī kvalitatīvs, un tomēr mārketingam mākslas darbu tirgū ir liela nozīme.
"Pasaule ir pilna ar bagātiem un ne visai gudriem cilvēkiem, kuriem gribas terēt savu naudu mākslīgi par dārgu padarītai mākslai. Bet Latvijā varbūt māksla ir neadekvāti lēta. Pasaules vēji līdz mums nav nonākuši. Mūsu Kultūras ministrijas mazspēja mēs neesam savus māksliniekus pietiekami plaši parādījuši pasaulei," pauž mākslas darbu kolekcionārs Jānis Zuzāns.
Izveidojas abpusēja vērtība - jo vairāk valsts popularizē savus māksliniekus, jo vairāk mākslinieks popularizē valsti. Tātad - jo dārgāks ir mākslinieks, jo vairāk viņš ir atpazīstams pasaulē. Taču viss sākas ar pašu valsti un pašiem savu modernās mākslas muzeju, kuram Jānis Zuzāns būtu gatavs atvēlēt arī daļu savas kolekcijas.
"Es domāju, ka mums būtu ļoti daudz labu darbu no šī laika ko piedāvāt un kas nebūtu valstij. Mēs tikai gaidām, kad mums būs valsts muzejs," saka Jānis Zuzāns
