Šādi ir grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” žūrijas secinājumi, izvērtējot konkursam pieteiktās aizvadītā gada grāmatas. Žūrija trešdien paziņojusi balvai nominētās grāmatas septiņās kategorijās, kuru uzvarētājus uzzināsim 27.martā.
Konkurss “Zelta ābele” šogad notiek jau 26. reizi, un interesanti, ka tieši pēdējos gados arvien vairāk iezīmējas tendence, ka par skaistākajām atzītās grāmatas iekļūst arī lasītāko grāmatu topos.
“Tas līmenis bija ļoti augsts, un nebija speciāla favorīta, bet bija grāmata, kur tu uzreiz redzi – tas ir teicamnieks,” stāsta žūrijas pārstāve Daiga Brinkmane.
Grāmatu, kura žūrija teju vienprātīgi atzina par teicamnieci, Daiga Brinkmane vēl vārdā nenosauc, jo laureāti tiks pasludināti pēc mēneša. Taču pieminēto favorīti viņa raksturo kā viegli funkcionāli lietojamu, ar veiksmīgu un labi pārskatāmu sakārtojumu, interesantu un savdabīgu vāka veidojumu un gandrīz pārsteidzošu priekšvāku.
Žūrijas vadītājs Agris Dzilna vēl piebilst, ka šī ir no grāmatām, kurai piemīt gandrīz vai vizuāla smarža, un tā ir izcila savā koptēlā. Viņš komentē, ka mīļākās grāmatas žūrija izvēlējusi teju vienbalsīgi.
Salīdzinot piedāvājumu visās septiņās kategorijās, viens no īpašajiem žūrijas priekiem šoreiz ir par kategoriju “Uzziņu literatūra”, kurā parādās arvien vizuāli interesantākas grāmatas.
“Arvien vizuāli pievilcīgākas, interesantākas un arī funkcionāli arvien labākas kļūst tā saucamās uzziņu un zinātniskās grāmatas. Priekš grāmatu dizainera tas ir ļoti grūts uzdevums, manuprāt, jo daudz vieglāk ir taisīt mākslas grāmatu, kur tu vari vizuāli dažādi izpausties, bet daudz grūtāk ir uztaisīt interesanti viegli uztveramu un pievilcīgu uzziņu literatūru. Tur šogad ir daudz labu piemēru,” uzsver Brinkmane.
Uzziņu literatūras kategorijā piecas nominētās grāmatas ir – Raimonda Brieža sastādītā “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”, Kristīnes Budžes un Ineses Baranovskas kopdarbs “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju”, autoru kolektīva veidotā Nacionālā enciklopēdija “Latvija”, kā arī Vitolda Mašnovska “Muižas Latvijā” un Jāņa Barbana „100 gadi 100 kartēs”.
Arī pārējās kategorijās nominētās grāmatas raksturo stabili augsta kvalitātes latiņa, atzīst žūrijas pārstāvji.
Mazliet garlaicīgāks šoreiz šķitis piedāvājums kategorijā “Proza”.
Daiga Brinkmane un Agris Dzilna saka: ”Proza mums nelikās tik interesanta, ja mēs runājam kopumā.
Dažkārt varbūt izdevēji prozas izdošanai pieiet mazliet vienkāršoti – saturu saliek elementārā veidā, lai varētu lasīt, un cenšas to pievilcību piešķirt pašam grāmatas vākam.
Tas varbūt nedaudz akmentiņš grāmatu dizaineru lauciņā, jo faktiski dizaineram būtu kārtīgi jāizlasa un jāmīl tā grāmata, ko viņš taisa.”
Vērtējot Latvijas grāmatu mākslu kopumā, žūrijas pārstāvji atzīst, ka mēs iespaidojamies no pasaules tendencēm, stilistikā un grafiskajā valodā paliekam globāli, bet mums ir arī individuālās iezīmes – mūsu grāmatas nav vizuāli kliedzošas, bet drīzāk atturīgas un harmoniskas. Šogad gan bijuši iesniegti arī daži visai traki eksperimenti, un daži pat izpelnījušies iekļūt nomināciju sarakstā.
Skaistāko grāmatu konkurss “Zelta ābele” notiek jau 26. reizi, un viens no tā mērķiem ir attīstīt arī lasītāju izpratni par grāmatu mākslu. Tieši pēdējie gadi apliecina, ka šo mērķi izdodas īstenot arvien labāk – vizuāli skaistākās grāmatas, kas bieži vien maksā dārgāk, nokļūst arī lasītāko grāmatu topos, kas agrāk bija visai liels retums.
“Lasītājs saprot un novērtē, ka tas ir milzīgs darbs, ka būtībā tā ir vērtība, kas ir paliekoša vērtība,” stāsta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
Tikko izsludināts grāmatu mākslas konkursam „Zelta ābele” nominēto grāmatu saraksts, un visas vienkopus tās varēs aplūkot lielajā Latvijas Grāmatu izstādē, kas notiks no 1. līdz 3. martam Ķīpsalas izstāžu centrā. Konkursa noslēguma ceremonija savukārt notiks 27. martā, kad suminās arī balvas par mūža ieguldījumu grāmatniecībā ieguvēju, un tas būs dzejnieks un grāmatizdevējs Uldis Auseklis.
