Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās vēstures muzeju LSM.lv piedāvā ielūkoties izstādes priekšmetu stāstos. Aleksandras Beļcovas darbs “Sieviete ar plīvuru” (1920), visticamāk, tika eksponēts pirmajā Rīgas mākslinieku grupas izstādē.
Pēc Neatkarības kara Latvijas sabiedrība iesaistījās savas valsts jauncelsmē visās dzīves jomās – no jaunsaimniecību dibināšanas līdz nacionālās kultūras veidošanai. Pēckara laika rosību, Latvijas iešanu kopsolī ar pārējo Eiropu un aktīvo kultūras dzīvi apliecināja arī jaunās mākslinieku paaudzes pieteikums Latvijas glezniecībā.
Pirmā pasaules kara laikā Krievijā un citur pasaulē izklīduši bija arī jaunie mākslinieki. Vienlaikus ar citiem bēgļiem atgriezušies nu jau brīvā Latvijā, viņi bija jaunu ideju spārnoti. Eiropas modernajā mākslā smeltās zināšanas un pašapziņa, kā arī vispārējā sajūsma par izcīnīto brīvību mudināja uz drosmīgiem, izaicinošiem soļiem.
Tika izveidota Rīgas mākslinieku grupa, kas darbojās no 1920. līdz 1939. gadam. To veidoja gleznotāji ar dažādiem rokrakstiem, kurus saistīja piederība vienai paaudzei un novatoriski meklējumi: Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Uga, Oto un Marta Skulmes, Ģederts Eliass, Leo Svemps, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazāks, Niklāvs Strunke un citi. Mākslinieku radošie meklējumi saistījās ar tobrīd aktuālo franču moderno mākslu – kubismu, kam raksturīga formu stilizācija.
Aleksandra Beļcova dzimusi un uzaugusi Krievijā. 1919. gadā viņa pēc Romana Sutas aicinājuma atbrauca uz Rīgu, kur satikās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem – studiju biedriem Penzas mākslas skolā. Beļcova ātri iekļāvās vietējā mākslas vidē, piedalījās izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās, tajā skaitā Berlīnē un Parīzē, un kļuva par Rīgas mākslinieku grupas biedri.
Beļcova ir viena no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā. Vietējās mākslas kopainā viņa ienesa oriģinālu modernisma interpretāciju un īpatnu pasaules uztveri. 1920. gada glezna “Sieviete ar plīvuru” ir Parīzes skolas posma darbs un, visticamāk, tika eksponēts pirmajā Rīgas mākslinieku grupas izstādē.
Izstāde notika Rīgas Pilsētas muzejā 1920. gadā un raisīja nebijušu interesi sabiedrībā – novatoriskā glezniecība daudziem nebija saprotama, bet redzēt to gribēja visi.
Apmeklētāju skaits, skaļie panākumi un raisītās diskusijas liecināja, ka līdz ar jauno valsti sevi drosmīgi pieteikusi jaunā latviešu māksla.
