Latviešu gleznotāju darbi atrodas vienā no Briseles Eiropas kvartāla spožajām, stiklotajām ēkām ar nosaukumu „LEX” , septītajā stāvā, kur atrodas Valodu departamenta bibliotēka. Šajā ēkā strādā visu Eiropas Savienības dalībvalstu un arī latviešu tulkotāji. Viņu uzdevums ir tulkot sarežģītos Eiropas Savienības tekstus un dokumentus, ar kuriem pēc tam strādā dalībvalstu politiķi un diplomāti. Taču dienā, kad divās telpās šeit atklāj Latvijas gleznotāju darbu izstādi, ikdienas rutīna ir nolikta malā un ir ļauts runāt Latvijas krāsām.
„Patiesā daba”, tāds ir nosaukums izstādei, kurā apkopoti 22 latviešu gleznotāju darbi un 30 gleznu, kurās vērojamas Latvijas dabas krāsas. Kā atzīst paši izstādes rīkotāji, ir bijuši pārsteigti, cik to daudz un cik tās spilgtas – daudz oranžā, dzeltenā, daudz gaismas.
Izstādes nokļūšana Briselē ir pašu te strādājošo tulkotāju iniciatīva, lai īpaši izceltu valsti laikā, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidentūras krēslā.
„Man likās, ka Briselē par spīti šiem 11 gadiem, kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, ļoti daudzi cilvēki joprojām neko nezin par Latviju un par Latvijas cilvēkiem. Man likās, jāparāda Latvijas skaistā daba, cilvēku tuvums dabai, jo mēs tomēr esam tādi īsti dabas bērni – mums patīk svinēt Jāņus, patīk dzert bērzu sulas un iet sēņot,” ieceri skaidro izstādes ieceres autore, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Tulkošanas departamenta Latviešu valodas nodaļas vadītāja Baiba Aleksejuka.
Latvijas krāsas uz Briseli ceļojušas bez īpaša papildus finansējuma un budžeta:
„Jā, viss tika brīvprātīgi organizēts – nodaļā vācām naudiņu, mūs atbalstīja arī Agijas Sūnas galerija, kas par velti iedeva gleznas. „Senā klēts” iedeva 45 cimdu kolekciju, fantastiski. Pārstāvniecība palīdzēja ar transportu, kopā mums izdevās.”
Baiba Aleksejuka atklāj izstādi. I.Strazdiņas foto
Gan iekārtot izstādi, gan arī redzēt, kā tālumā izskatās latviešu māksla, ieradusies arī pati galerijas vadītāja Agija Sūna:
„Tas viss ir radies no mīlestības pret Latviju. Mākslinieki labprāt piedalītos Latvijas popularizēšanā, jebkura iespēja jāizmanto. Te ir dažādi – gan vecākā paaudze, kā Edvards Grūbe, gan jaunie, kā Ansis Butnors, arī Ilze Avotiņa, Laima Eglīte, Vija Zariņa.”
Gleznotāju grupu Briselē pārstāvēja māksliniece no Talsiem Guna Millersone, kuras darbi nav pirmo reizi Eiropas galvaspilsētā:
„Kopumā izstāde ir diezgan harmoniska – te ir tas miers, kas mums liekas liela vērtība. Īpašās ziemeļu gaismas, maigas pārejas, ir viss iznācis tīri labi.”
Izstāde šajā vietā būs skatāma līdz 20. maijam. Pēc tam tā joprojām paliks Briselē, tikai ceļos uz Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kur atradīsies līdz pat Latvijas prezidentūras beigām, tātad - jūlijam.
Darbus var redzēt ne tikai institūcijā strādājošie, kam ir īpašas atļaujas, lai iekļūtu ēkā, bet arī tie Eiropas Savienības valstu pārstāvji, diplomāti, kuriem ikdienā te noris sanāksmes. Pirms latviešiem te savu izstādi bija sarīkojuši itālieši par godu Itālijas prezidentūrai Eiropas Savienībā.