Latvija Venēcijas mākslas biennālē stāstīs par vīriešiem ar zelta rokām

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, kultūras ministri Daci Melbārdi un kuratoru Kasparu Vanagu izziņojuši 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu - šogad tas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona mākslas darbs "Armpit" (no angļu valodas - paduse) būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

Mākslinieku pāris Katrīna Neiburga un Andris Eglītis pirmo reizi strādā pie kopīga darba, katram ieguldot radošās izteiksmes prasmes, ko pārvalda vislabāk. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa "atlējumu". Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori "Gaudeamus".

"Kas ir šie ļaudis, kuri brīvo laiku pavada, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā mehānismus un izgudrojot tos paši? Latvijas paviljons Venēcijā šogad būs veltīts ikdienas dzīvē sastopamām jaunrades formām. Šie vīri mājas laboratorijai pielāgotās garāžās un lauku sētās iekārtotās darbnīcās pierāda, ka mūsu attieksme pret tehnoloģijām un industriāli sarūpēto lietu pasauli nedrīkst būt pasīvi patērnieciska. Zināt, "kas lācītim vēderā", ir brīvības garants, kuru uzturēt mūsdienās kļūst arvien grūtāk," stāsta Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags.

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka Venēcijas mākslas biennāle ir lieliska iespēja Latvijas māksliniekiem sevi parādīt lielākajā mākslas notikumā pasaulē, veicinot starptautisko atpazīstamību, kas paver jaunas iespējas un piedāvā jaunus profesionālus izaicinājumus. "Vienlaikus tas ļauj novērtēt spilgtākos sasniegumus starptautiskajā mākslas telpā un apzināties, kā iekļaujamies kopējā kultūras aktualitāšu kontekstā un ar ko tajā izceļamies," pauž ministre.

Latvijas Laikemtīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese atklāj, ka vērienīgā mākslas darba "Armpit" apjoma dēļ ekspozīcija vispirms tiek būvēta un marķēta Latvijā. Tad to izjauks, nogādās Venēcijā un atkārtoti uzcels Latvijas paviljonā. Mākslas darba radīšanā un projekta komandā iesaistījušies arī starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi - arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.

Latvijas paviljona pasūtītājs ir Kultūras ministrija, projekta īstenotājs ir Latvijas Laikemtīgās mākslas centrs.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2013.gadā Venēcijas biennāli apmeklēja 475 000 cilvēku, oficiālajā skatē piedalījās 88 valstis. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada.

56.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies šogad no 8.maija līdz 22.novembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt