„Šeit mēs varam runāt par Jāni Tīdemani, kurš ir mācījies Antverpenē Mākslas karaliskajā akadēmijā un ietekmējies no Opsomera, kurš ir mūsu kolekcijā. Vēl varam runāt par Ģedertu Eliasu, kurš mācījies Briselē, un viņi paši daļēji ir šī beļgu skola," stāsta Mākslas muzeja "Rīgas birža" direktore mākslas zinātniece Daiga Upeniece.
Savukārt tie mākslinieki, kuri Beļģijā nemācījās, ar sajūsmu uzņēma un ietekmējās gan no 1927.gadā Rīgā sarīkotās Beļģijas mākslas izstādes, gan no tā mākslas kolekcijas dāvinājuma Latvijas valstij 1932.gadā, kuru lielā mērā sarūpēja un veicināja diplomāta Jāņa Lazdiņa draudzība un īpašās saiknes ar Beļģijas māksliniekiem.
„Šobrīd mēs redzam kopā ne vien šo beļģu mākslas ekspozīciju, kāda tā bija toreiz Rīgas pilī, bet redzam kopā ar tiem māksliniekiem, kuri nāca tajā laikā izstādi skatīties, ietekmējās vai arī dzīvoja uz tā pat viļņa," skaidro Daiga Upeniece.
Pie šiem darbiem minami Kārļa Padega ekspresīvie darbi, dialogu veido Leo Svempa klusā daba un Albēra Savērisa ziedi. Tonālu līdzību ar beļģu māksliniekiem var saskatīt ainavistu Eduarda Kalniņa, Valda Kalnrozes, bet vēl spēcīgāk Jāņa Liepiņa darbos.
Šie darbi kopā salikti rada sajūtu, ka šie mākslinieki ir gleznojuši ir gleznojuši viens otram blakus, lietojuši to pašu krāsu paleti, to pašu ekspresiju, dinamiku, bet varbūt reizēm tā tas arī nav – tas ir laikmets... kurš rada vizuāli līdzīgus darbus.