Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Bramberga lielās formas darbi «Liepājas dzintarā»

Velnišķīgs ceļojums Latvijas mākslas vēsturē

Latviešu demonoloģijas pētnieks Toms Ķencis: Velns vienmēr ir labs veids, kā izskaidrot nesaprotamo

Velnu latviešu mākslas vēsturē ir vairāk, nekā mums varētu šķist, un ne vienmēr tie sastopami tikai vīriešu dzimtē – secinājis folkloras pētnieks un filozofs Toms Ķencis, kurš ar lekciju par velna tēlu mākslā –  “Mākslas velns” ISSP Galerijā papildinājis mākslinieces Vikas Ekstas izstādi “Velnezers”.

Lai arī mītu par Velnezeru ir daudz, līdz šim latviešu folkloras krātuvē liecību par to nav bijis. Taču Vikas Ekstas veiktā izpēte šo tukšumu varētu beidzot aizpildīt.

Filozofs un folkloras pētnieks Toms Ķencis jau iepriekš ir pētījis latviešu demonoloģiju un mākslas un folkloras saistību. Strādājot pie šī projekta, māksliniece secinājusi, ka cilvēku interese par neizskaidrojamām lietām ir liela, un šobrīd savāktais mītu un leģendu materiāls pietiekot grāmatai.

“Velns vienmēr ir bijis ļoti labs veids, kā izskaidrot nesaprotamo. Piemēram, kāpēc tāds dīvains ezers – skaidrs: velns pie tā vainīgs. Kāpēc nedzied putni – gan jau, ka velns kaut ko ir izdarījis. Es domāju – ļoti labu materiālu ir iedevusi Vikas veiktā izpēte, savācot cilvēku priekšstatus par Velnezeru, kādi tie ir šodien, un es ļoti ceru, ka man ir izdevies pierunāt, ka šos materiālus varētu nodot arī Latviešu  folkloras krātuvei un tad mums būs Vikas Estas fonds ar numuru,” pauda Ķencis.

Viņš arī pastāstīja, ka velnu ir vairāk, nekā šķiet, skatoties uz mākslas vēsturi. Arī Rīgas Porcelāna muzejā pētniekam izdevies atrast interesantus materiālus – piemēram, servīzi “Oktobris”, kas apgleznota ar velnu tēliem.

Vika Eksta uzaugusi netālu no Velnezera, tā tuvumā vēl aizvien dzīvo viņas vecāki, tāpēc vienā no fotogrāfijām redzams arī viņas tētis. Izstādē, kas ir dokumentāls vērojums, lielāka klātbūtnes efekta radīšanai atvesta arī trīs litru burka ar mītiskā ezera ūdeni, milzu fototapete un katls ar ezera tuvumā ievāktu kapitālu.

“Ezerā – kopš tas ir kļuvis par tūristu apmeklētu vietu – cilvēkiem ir tendence mest iekšā naudu un dažādus citus vērtīgus objektus un ievēlēties vēlēšanos vai arī vēlēties tur atgriezties,” pastāstīja māksliniece. “Viena no leģendām vēsta, ka Velnezeram ir dubults dibens – sevišķi centrālajā daļā un, ja kaut kas grimst, to nevar atrast. Apakšā esot elle,” atklāja Eksta.

Līdz šim par mītisko Velnezeru Latviešu folkloras krātuvē nav bijusi atrodama neviena liecība. Izstāde apskatāma līdz 18.jūlijam.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti