Laikmetīgās mākslas muzejs - vieta inovācijām un eksperimentiem

Valdība ir akceptējusi Kultūras ministrijas ziņojumu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Kā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde, muzejs būs vieta inovācijām un eksperimentiem, kur attīstīsies arī mākslas zinātne. Muzeju varētu atvērt 2021.gadā. Tā celtniecības izdevumus segs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kura galvenie finansētāji būs Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank".

"Lai veicas Laikmetīgās mākslas muzejam!" ar šādiem premjeres Laimdotas Straujumas vārdiem valdība akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību.

Dažādu valdību mērķos Laikmetīgās mākslas muzeja izveide ir bijusi jau vairāk nekā desmit gadus, taču vienmēr pietrūcis naudas. Tagad muzeja celtniecībai vismaz 30 miljonus eiro piešķirs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda dibinātāji Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank". Kā stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, valsts savu naudu muzejā varētu ieguldīt tikai tad, kad tas jau būs uzcelts 2021.gadā.

"Pēc muzeja uzcelšanas tas, par ko mēs esam runājuši un kas ir paredzēts arī nodomu protokolā, Kultūras ministrija, līdzīgi kā tas šobrīd darbojas mehānismos ar citiem privātajiem muzejiem, piemēram, Latvijas Okupācijas muzejs, Žaņa Lipkes memoriālā, var līdzfinansēt to daļu, kas attiecas uz paša muzeja krājumu kā tādu, pie nosacījuma, ka tas ir iekļauts Latvijas Nacionālajā muzeja krājuma kopkatalogā," skaidro Sandis Voldiņš.

Muzeju plānots būvēt "ABLV Bank" piederošajā teritorijā starp Skanstes, Pulkveža Brieža, Hanzas un Sporta ielām. Apbūves platība būs seši tūkstoši kvadrātmetru, savukārt kopējā ēkas platība - līdz desmit tūkstošiem kvadrātmetru četros stāvos, tajā skaitā paredzēta lielākā izstāžu zāle Baltijā. Vēl muzejā paredzēta auditorija ar 200 vietām, bibliotēka un lasītava, mākslas augstskolu studentu laboratorija un kafejnīca.

Par muzeja koncepciju stāsta kultūras ministre Dace Melbārde: "Šobrīd Laikmetīgās mākslas muzejs tiek redzēts kā vieta radošai izglītībai, radošai līdzdalībai, vieta, kurā praktiski notiek mākslas zinātnes, kultūras sinerģija, kā vieta inovācijai un eksperimentiem. Laikmetīgās mākslas muzejs varētu rādīt visu to, kas ir vizuāli tverams. Tās nebūtu tikai gleznas, bet tā varētu būt arī mode, piemēram. Jebkas, kas atbilst laikmetīgās mākslas statusam."

Melbārde uzsver - līdz muzeja būvniecībai vēl ir daudz darāmu darbu, tomēr viņa cer, ka celtniecību varētu uzsākt par godu Latvijas simtgadei pēc trim gadiem.

"Lieliska dāvana mūsu sabiedrībai būtu pamatakmens ielikšana Laikmetīgā mākslas muzeja būvniecības uzsākšanai. Ņemot vērā, ka simtgades programma kopumā ir plānota līdz 2021.gadam, tad mēs šo simtgades programmu vēlamies pabeigt ar Laikmetīgā mākslas muzeja atvēršanu," norāda Dace Melbārde.

Par apjomīgo mecenātu projektu prieks ir arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktorei Solvitai Kresei. Tomēr viņai bažas rada jautājums, vai muzejā tiks pietiekami izstādīti Latvijas autoru darbi.

"Tas ir privāts muzejs, un nevienam privātam muzejam nav pienākums kolekcionēt latviešu mākslu. Es gribētu redzēt lielāku valsts atbildību, lielāku valsts iesaisti, jo es tiešām gribētu redzēt, ka šis muzejs kļūst par tādu Latvijas mākslas vai kultūrvēstures saglabāšanas krātuvi, kurā tiek uzkrāti labākie latviešu mākslinieku radītie darbi, kas pēc tam ir apskatāmi ilgākā laika posmā un pieejami gan Latvijas iedzīvotājiem, gan viesiem," norāda Solvita Krese.

Septembrī projekta autori sola iepazīstināt sabiedrību tuvāk ar muzeja koncepciju, savukārt arhitektūras metu konkursa nolikumu plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.

Kā vēstīts, 2014.gada 30.oktobrī Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti