Kā skaidroja festivāla rīkotāji, vietu izvēle palīdzēs atsegt arī šī gada festivāla tēmu, aicinot pievērst uzmanību individuāliem stāstiem kolektīvās atmiņas kontekstā un sabiedrības novecošanās jautājumiem. Festivālu veidos Berlīnē dzīvojošās neatkarīgās kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza), un tas norisināsies no 2021. gada 3. septembra līdz 3. oktobrim.
“Austrumeiropā sastopamie memoriālie muzeji mums šķita piemērotas vietas, kur uzdot jautājumus gan par atmiņu, piemiņas vietām, gan arī par dzīvi, novecošanu, eidžismu, izdzīvošanu, kopienu un imunitāti.
Mēs aicinām māksliniekus atsaukties un piedalīties ar kontekstam raksturīgiem jaundarbiem un arī ar esošiem darbiem, kas tiks izvietoti mūžībā aizgājušu dzejnieku, mākslinieku un rakstnieku memoriālajos muzejos,” atklāja kuratores.
“Survival Kit 12” programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem, kā arī ekskursijas publiskās programmas ietvaros. Festivāla publiskā programma šogad tiks organizēta ciešā sadarbībā ar starptautisko dzejas festivālu “Dzejas dienas”.
Festivāla izstāde notiks Jāņa Akuratera muzejā, Krišjāņa Barona muzejā, Raiņa un Aspazijas mājā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, Eduarda Smiļģa teātra muzejā un viesnīcā “Neiburgs”.
Festivāla kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza) dzīvo Berlīnē, ir kuratores, pasniedzējas un rakstnieces. Viņas abas bija kuratores publiskās mākslas iniciatīvai “Die Balkone 1” un “Die Balkone 2” Berlīnes Prenclauerbergas rajona logos un balkonos 2020. un 2021. gadā. Paralēli “Survival Kit 12” viņas ir kuratores 2021. gada vasarā notiekošai “Autostrada” biennālei Kosovā.
Par festivālu
Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit” ik gadu piesaista vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, tas ir viens no vērienīgākajiem ikgadējiem laikmetīgās mākslas notikumiem Baltijā kopš 2009. gada. Festivāls radās kā reakcija uz ekonomiskās krīzes skarto Latviju ar mērķi rosināt sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam tiek izvēlēta sabiedrībā aktuāla un nozīmīga tēma. Kā festivāla norises vietas tiek izmantotas Rīgas tukšās ēkas, lai pievērstu cilvēku uzmanību to nākotnes attīstības potenciālam.
